Tumša bilde.

Rakņājos caur nakts tumsu,

Ar baznīcā lietu sveci

Pie debesīm apstājos.

Ar paceltu savu masku

Es ieskatos tunelī.

Es mirstu no dzīves dvašas

Ar vienu tās pieskārienu.

Es dzīvoju tikai tā,

Lai sevi pilnveidotu.

Un netaisos visiem smaidīt,

Kuri naidu saskalo.

Un izliekas viņi dzīvi,

Ar viltotu sejas ģīmi.

Pat viņu tukšās bildēs

Sirds neapstājas.

Un nobildēts oranžais mēness

Šai viņu tukšajā kadrā.

Tas uzlec un riet

Kā viņu sirdsapziņa.

Un klusē debesīs,

Kā viņu tumšās bailes.

Un pēdējā kadrā

Tie mēģina nosisties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit