close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tumša bilde.
Rakņājos caur nakts tumsu,
Ar baznīcā lietu sveci
Pie debesīm apstājos.
Ar paceltu savu masku
Es ieskatos tunelī.
Es mirstu no dzīves dvašas
Ar vienu tās pieskārienu.
Es dzīvoju tikai tā,
Lai sevi pilnveidotu.
Un netaisos visiem smaidīt,
Kuri naidu saskalo.
Un izliekas viņi dzīvi,
Ar viltotu sejas ģīmi.
Pat viņu tukšās bildēs
Sirds neapstājas.
Un nobildēts oranžais mēness
Šai viņu tukšajā kadrā.
Tas uzlec un riet
Kā viņu sirdsapziņa.
Un klusē debesīs,
Kā viņu tumšās bailes.
Un pēdējā kadrā
Tie mēģina nosisties.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form