Ja kāds no jums neatceras vai nav informēts, tad bioloģija ir zinātne, kas pēta dzīvību un visas dzīvās būtnes no mikroorganismiem līdz cilvēkiem un arī visus citus organismus, kurus mēs par dzīviem tā īsti neuzskatām. Vienvārdsakot, tā ir zinātne par pilnīgi visu - mums pašiem un visu mums apkārt, kas viss ir vienkārši ārkārtīgi interesanti. Un es tā gribēju to visu iemācīties un saprast, jo man tās liekas brīnišķīgas zināšanas, kuras ir visnotaļ noderīgas katram cilvēkam. Tagad pat mazliet smieklīgi par savu sākotnējo entuziasmu.
Lekcijas, tātad, lasa divas pasniedzējas, bet atprasa trešā. Pirmā pasniedzēja runā daļēji krieviski, daļēji latviski, veikli pārejot no vienas valodas otrā, līdz ar to katru teikumu veido dažādu valodu vārdi un viņas sacīto nesaprot ne latviešu, ne krievu studenti. Otra pasniedzēja visnotaļ jauka un izglītota sieviete, bet lekcijas lasa triecientempā bliežot cauri saviem slaidiem.
Aptuveni mācību kursa vidū es sapratu, kāpēc es no tiem lekciju slaidiem pilnīgi neko neesmu spējīga iemācīties. Es tos lasīju, lasīju, lasīju un mēģināju saprast un iedzīt galvā, un tad vienā brīdī sapratu, ka tas ir burtisks pārnesums no krievu valodas. Un ļoti slikts pārnesums - ar precīzu krievu valodas vārdu kārtību teikumos un izteiksmes veidiem, kas pilnīgi nav raksturīgi latviešu valodai.
Un tad vēl gramatiskās un vārdu kļūdas, par komatiem vispār nerunāsim. Bieži sajaukti vārdi "vai" un "jeb", kas diezgan ievērojami maina teikuma jēgu. Vārdu kļūdas, piemēram, "recesīvs" vietā pārsvarā rakstīts "recisīvs". Es nezinu, man liekas, ka, ja cilvēks ir kādas zinātnes speciālists, viņam vismaz vajadzētu zināt, kā pareizi rakstīt diezgan izplatītu terminu šajā zinātnē.
Vēl arī pilnīgi nesakarīgi uzrakstītas definīcijas. Piemēram, "Gēnu ekspresijas regulācija. Aktīvi gēni, kuru produkti konkrētā šūnā ir nepieciešami". Tā patiešām ir domāta definīcija. Es šo vārdu kombināciju neesmu spējīga uztvert un loģiski izprast. Tāpat arī visi mani kursa biedri, un es baidos, ka arī visi pārējie, kuriem ir bijusi tā laime apmeklēt šo lekciju.
Tā kā man ir vēlēšanās izprast procesu, nevis vienkārši kā dzejolīti iekalt kaut kādu vārdu nesaprotamas kombinācijas, tad ķēros pie gudru grāmatu cilāšanas. Un manas pūles vainagojās panākumiem. Šī brīnumainā definīcija izrādās citur ir nosaukta par "Gēnu darbības regulāciju" un tas nozīmē, ka "lai gan šūnas kodolā esošā DNS satur informāciju par ļoti dažādu olbaltumvielu biosintēzi, katrā konkrētajā momentā šūna sintezē tika tās olbaltumvielas, kas tai ir nepieciešamas". Patiešām nesaprotu, kāpēc nevar normāli to definīciju uzrakstīt. Un tā katrs otrais teikums no lekciju materiāliem.
Es šeit nekādā gadījumā neko nerunāju par nacionālo jautājumu! Bet šī situācija ir tik muļķīga. Katedras vadītāja uzraksta lekciju materiālu krieviski, tas sliktā kvalitātē tiek pārtulkots latviski un pasniegts latviešu studentiem, kas no tā neko nevar saprast un ir spiesti vai nu iekalt šos tekstus kā dzejolīti, ja nav laika, vai arī veidot savus materiālus, pārrakstot saprotamā valodā doto tekstu un/vai mācīties no grāmatām (kuras bibliotēkā ir beigušās), ja ir laika. Bet šī laika nav. Un tik bezjēdzīgi tiek izniekotas tik daudzu cilvēka darba stundas. Tik absurdi nejēdzīgi.
Tad seko mācību procesa otrais posms - lekciju materiāla atprasīšana. Šajā brīdī pasniedzēju darba kvalitāte tiek pilnīgi aizmirsta un no studentiem tiek prasīti visi 100% ar pamatīgu (es atvainojos) drāšanu komplektā. Tas kaut kā man mazliet neliekas normāli - kvalitātes prasības pret sevi ir nulle, bet pret studentiem visi 100%. Un tā drāšana un publiska pazemošana! Kā cilvēkā rodas tik daudz kapacitātes uz citu cilvēku pazemošanu. Kaut kā briesmīgi, kā cilvēkus maitā viņu varas pozīcija vai iedomātā varas pozīcija.
Galvenais, ka iepriekšējā gadā es gāju uz bioloģijas sagatavošanas kursiem šajā pašā augstskolā, jo es vidusskolā nemācījos bioloģiju, bet, lai šeit iestātos, vajadzēja atzīmi atestātā. Tajos kursos mums (cita pasniedzēja) mācīja aptuveni to pašu, ko tagad augstskolā, bet tikai mazliet atvieglotā variantā. Un tās lekcijas bija vienkārši fantastiskas. Es tās piecas stundas katru reizi nosēdēju ar muti vaļā aiz aizrautības, visu mācīto normāli sapratu un biju pilnīgā sajūsmā par jaunapgūtajām zināšanām.
Bet tagad puse manu kursa biedru skandina, ka ienīst bioloģiju, bet otra puse, izdzirdot vārdu bioloģija, pretīgumā saviebjas. Un tas ir patiesi bēdīgi - tā samaitāt tādu brīnišķīgu zinātni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
