Ģertrūdes blogs: Siltās apakšbikses

Bargā ziema atnāca negaidīta. Un tas nelietīgais Lausks kniebj gan mazajos vaigos, gan lielajos, līdz ar to radās vajadzība pēc kā siltāka, ar ko piesegt savus sievišķos daiļumus. Bruņojusies ar lielu pacietību un pilnu naudas maku, ieniru mežģīņu un rišu pasaulē, ko citādi dēvē par apakšveļas plauktiem.

Un kāda tik daile un izsmalcinātība tur nav sastopama. Mežģīnes tādas un šādas, visādas puķītes un rozītes, krāsas - kā no varavīksnes, kā arī visi iespējamie zoodārza iemītnieki sastopami. Nē, nē nedomājiet, man nav pilnīgi nekas pret zaķīti vai pat zilonīti uz savas pēcpuses, kaut gan, šķiet, ka tuvākajos gados laikam vajadzēs sākt padomāt par atteikšanos no zvēriņbiksītēm, pārejot uz, tā teikt, klasiskākām vērtībām. Nē, nē, nav jau arī tā, ka man nepatiktu klasiskās vērtības - kurš gan spēj noraidīt klasisku smalku mežģīņu apakšveļu, tomēr izvēles iespēja vienmēr ir iedvesmojoša.

Nu labi, atgriežoties pie tēmas. Protams, ir gaužām jauki, ka liela daļa pieejamās veļas ir patiesi skaista, seksīga un iekārojama, kā arī pieejam visdažādākajā cenu amplitūdā. Bet tas, ko viņi dēvē par sieviešu šortiņiem, bokseršortiem un tamlīdzīgi, reāli ir tikai mazliet lielāks par standarta biksītēm. Daži eksemplāri pat varētu konkurēt ar stringiem.

Interesanti, ka lielāka noseguma apakšveļa pārsvarā tiek ražota ar papildus pārklājumu virzienā uz galvu. Dažu labu izstrādājumu, kā izskatījās, varētu pat līdz padusēm aizvilkt. Bet nu es saprotu, šajā flangā dāmām arī ir dažādi daiļumi, no kuriem kādu vaig piežmiegt, kādu piesegt un kādu piesliet.

Taču nonākot pie tiem modeļiem, ko varētu vairāk vai mazāk dēvēt par silto apakšveļu, cits nekas neatliek kā izplūst asarās. Baltas un miesaskrāsas milzu bumbierenes. Pat zivtiņa ar pāršķeltu galvaskausu tirgū varētu būt seksīgāka. Nesaprotu, kāpēc šito produkciju nekāds progress un modernizācija nav skārusi. Man šķiet, ka krāsainu apakšveļas šortiņu ražošanā nevajadzētu būt nekam pārmērīgi sarežģītam.

Beigās nopirku legingus. Sarkanus.