nelūdzu

lai tavi vēji

manā birzī apmaldās

var tie nikni, salti, spēji

baltu sarmu

zaros klāt


nevēlos

lai smieklu tveice

manas zaru rokas dzeļ

maigas bites

retu reizi

trauslu ziedu medu smeļ


netīk man

ka dobjā duna

vakarmieru smacē nost

bailes ieauž

pērkoņruna

tumšos rudens palagos


zibeņskatu

spožas jostas

ugunsmēlēm stumbrus skar

lakstīgalas

tumsā mostas

nebūs tumsas šovasar


pārmetumu smagas lāses

slīpās straumēs smagi sit

rau -

to klusās, sāļās māsas

nemanāmas

lejup rit


nevar ziedam

noliegt ziedēt

pat ja saltains dvašo rīts

pat ja nazi manā priedē

tavs līdz spalam iecērt spīts

2003.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit