lai gadu desmiti

man šonakt būtu doti

lai durvīs nāve stāvētu man klāt

un sacītu

ka zirgi gaida apsegloti

man tomēr nespēt

savas sāpes izraudāt


es cerēju

ka liktens mani saudzēs

ka vienā mirklī nevar izzust viss

kas cauri gadiem nesteidzīgi audzēts

kas dziļi, dziļi

rakstus ievijis


kas izspriedīs –

vai nepelnīts, vai pelnīts

ir asmenis, kas manu sirdi maļ

par vēlu nožēlot, kas nepiepildīts

kad it neko vairs nevar

atsaukt atpakaļ


vēl nāks pie manis daudzi silti rīti

bet es nekad vairs

nebūšu tāds pats

par to, ka baltie sapņi samīdīti

es varu vainot

tikai sevi pats

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit