sadedzini visu lieko

visu sūro, caursāpošo

kas tev allaž nenometams

neaizturams

cauri graužas


cauri tavai plānai mizai

rokas svešas cietas rokas

līkas, caururbjošas skrūves

tevi greizu

stāvus satur


bērnu nežēlīgie pirksti

noplēš mizu, izgrebj serdi

vējā klanies, neredzīgais

sausais bērzu sulas

donor


savā nolemtībā devīgs

neaizskarams savās sāpēs

krūzi baltu, tīru bēdu

baltai saulei

uzdāvini


un par katru asarlāsi

bērza rasu rūgti saldu

katru nodzīvotu dienu

bezspēcībā

noliec galvu


ja ir grūti krustā sistam

grūtāk vēl

ir būt par krustu

tad, kad zari debess velvē

ieauguši ir

uz mūžiem


2003.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!