vai tie ir domu izsīkušie strauti

vai tālās skaņās atnes vakarvējš

man mūziku no senām laimes dienām

kas vēl joprojām sirdi veldzēt spēj


es ticēju

ka ceļu meklē tie, kas maldās

es gribēju

lai sirds par zvanu kļūst

vai kliedz, vai klusē – rudens dienās saltās

tas vienlīdz labi ledus lietu rūs


jā, likt tam skanēt -

tas bij tavā ziņā

to skaidri jūtu vēl arvien

kā sargāt lūdzot maza dzīvībiņa

pār manu plecu tava elpa skrien


lai ir, lai paliek visas veltās sāpes

kāds esmu bijis – kļuvis vārgs un līks

kas zudis – zudis

varbūt tieši tāpēc

man seno dziesmu dziedāt neapnīk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit