close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
es esmu kā kamīns bez malkas
kā vāze tukša bez ziediem
man svešas ir kaislību alkas
es nezinu, varbūt tā piedien

kā pulkstens bez minūšu bultas
kā mēmas klavieres stūrī
kā aizkritis spilvens aiz gultas
kas nespēj pat savīstīt dūres

un, pat ja Ziemsvētki pienāk
vienalga, ja tevis nav blakus
to uguni ledū un sniegā
vien tavas dzirkstis spēj sakurt

kad beidzot tu ienāc pār slieksni
tās klavieres pašas sāk spēlēt
un acīs mums iedejo liesmas
karstām un spriganām mēlēm
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form