es esmu kā kamīns bez malkas

kā vāze tukša bez ziediem

man svešas ir kaislību alkas

es nezinu, varbūt tā piedien


kā pulkstens bez minūšu bultas

kā mēmas klavieres stūrī

kā aizkritis spilvens aiz gultas

kas nespēj pat savīstīt dūres


un, pat ja Ziemsvētki pienāk

vienalga, ja tevis nav blakus

to uguni ledū un sniegā

vien tavas dzirkstis spēj sakurt


kad beidzot tu ienāc pār slieksni

tās klavieres pašas sāk spēlēt

un acīs mums iedejo liesmas

karstām un spriganām mēlēm

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit