Gulbenes rajona Smoņu senkapos atrod Dzelzs laikmeta bērnu apbedījumus

"Viens no interesantākajiem atradumiem ir mazs dzīvnieka zoba piekariņš važiņā, kas dots līdzi bērnam. Tas bijis kā amulets, tas ir raksturīgi latgaļiem. Apglabājot mazu bērnu, viņam deva līdzi to pašu, ko lielajam," teica Zirne. Viņa klāstīja, ka ezers laika gaitā ir mainījies, tādēļ, iespējams, daļa kapu pašlaik atrodas zem ūdens.

"Pie ezera nav bijusi tikai apbedījumu vieta, bet arī apmetne. Par to liecina atrastais kultūras slānis, keramikas izstrādājumu atliekas un krama atšķilas," teica Zirne.

Šīs vasaras arheoloģiskos izrakumus Smoņu senkapos finansiāli atbalsta Kultūrkapitāla fonds un Stāmerienas pagasta padome. Šādi darbi nepieciešami, lai apstādinātu Smoņu kapu iebrukšanu Stāmerienas ezerā.

Zirne pieļāva, ka pēc vairākiem gadiem, kad arheologi te būs pabeiguši savu darbu, pie Stāmerienas ezera šajā vietā varētu atkal darboties iedzīvotāju iecienīta pludmale. Pagaidām tās darbība ir apstādināta.

Jau vēstīts, ka pērn Smoņu senkapos arheologi atrakuši trīs apbedījumus - maza bērna, sievietes un bagātīgu vīrieša apbedījumu -, kas atbilst vidējam Dzelzs laikmetam - 5. līdz 9.gadsimtam. Sevišķi labi bija saglabājies vīrieša apbedījums - galvaskauss, rotājumi no apģērba detaļām, vara aproces.

Izrakumus "Lāčausī" arheologi sāka veikt pirms trim gadiem, kad pagasta iedzīvotāji informēja, ka nobrukusī ezera krasta smilts atsegusi galvaskausu ar bronzas kaklarotu. Izrādās, ka jau pirms izrakumu sākšanas Stāmerienas pagasta iedzīvotāji zinājuši, ka "Lāčausī" ir senkapi, tomēr ikdienā nedomājuši, ka zemes izciļņi atpūtas vietā patiesībā ir kapu vietas. Sākoties izrakumiem, arheologi brīdinājuši, lai neviens neuzsāk pašrocīgu rakšanu, jo par to draud kriminālatbildība. "Lāčausi" no Stāmerienas pagasta pašvaldības uz 49 gadiem iznomājusi Lāsma

Čerņika. Nomnieces pienākumos ietilpst atpūtas vietas sakopšana, jo oficiāli šī nav reģistrēta peldvieta. Arī zeme, izņemot divus hektārus "Lāčausī", apkārt ezeram ir privāta.