Pie baltas kolonas stāv,
Un dāma klosterī
Ar krustu kaklā iet,
Un drānas tai melnā,
Bet koridors balts un garš...
Un jauniete ar garu bizi,
Brūna zirga mugurā joņo...
Bez koordinātēm tā uz priekšu kliedz,
Un ar vienīgu domu,
Tā dodas prom.
Ko klosteris viņai mācījis,
Tā ticēt tam vēl spēj.
Un tādēļ zirga mugurā,
Tā dodas taisni pasakā...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
