Viens no muļķa brāļiem devās pa mežu, ilgi gāja – taisnā virzienā, ne pa labi, ne pa kreisi skatīdamies, tad viņa priekšā iznira vilcene, kas grasījās klupt tam virsū, bet ja šis sameklēšot viņas vilcēnus tad neēdīšot un palaidīšot vaļā.
Otrs muļķa brālis iet gar upi tieši pretējā virzienā kā otrs brālis. Tālumā viņš redz kādu stāvu, pienākdams tuvāk, tas redz, ka tā ir apburoša būtne – princese, tā aicina viņu uz savu ligzdu. Tur kā nekā muļķi nobur par vergu un izrādās, ka skaistā princese ir bijusi ragana, bet muļķis domājis ka tā ir princese un, ejot tai līdzi ir cerējis redzēt vairākas miljonu vērtās Eiro banknotes. Muļķim nepietiek prāta, lai atburtu šo burvestību, tāpēc arī visu savu atlikušo dzīvi vergo pie raganas, tā viņam liek mazgāt grīdas, vārīt zupu, uzklāt gultu, rakties pa dobēm un gādāt šai ēst, celt dažādas ēkas, kā jaunu māju u.tml. Šie darbi ir par smagu priekš muļka brāļa, tāpēc drīz vairs neiztur un mirst.
Pirmais muļķa brālis, kad tikās ar vilceni, piekrita tai palīdzēt, jo nevēlējās tikt apēstam. Abi ilgi gāja līdz nokļuva purvā, tur arī vilcēni bija iestiguši. Vilcene tūdaļ klupa virsū saviem vilcēniem, ka aizmirsa par muļķi, tā bij vēlējusies ar saviem bērniem muļķi saplosīt, muļķis neko daudz nedomādams klamzāja tālāk, izgājis no meža, tas ieraudzījis milzīgu zelta torni, tūdaļ muļķim atgriezās doma par lielo mantu. Tornī ir iesprostota princese, par to liecina princeses dīvainā uzvedība, līdz vidulkim izkārusies pa logu un grīļojoties sauc pēc palīdzības. Nu tā ir iesprūdusi logā, muļķis ar mežoņa spēku izgrūž durvis un steidzas palīgā princesei – izglābj to, jo no otras puses muļķim palīdz ugunsdzēsēji, kurus pirms tam sazvanījis muļķis. No lielās laimes princese līdz ausīm iemīlas muļķī, aprecas un abi dzīvo princeses namā, arī muļķis ir bezgala iemīlējies princesē. Ko citu tam bij’ darīt?