Nakts piespļāvusi pilnus
ar žulti visus rasas podiņus.
Un godiņš melnā mēnesī ir ticis,
Vainags vēl zemāk par dubļiem stāv,
Kad spēka vairs nebūs, sacīšu “nav”,
Nejautāšu, kur šis bābietis to licis.
Zem kājām ērkšķu ceļš
–
Debešķīgs gājiens –
Pāri traucas kraukļi
Un maitu lijas.
Atkal apmaināmies
Ar asiem saukļiem
Un vērpēja ciešāk
Savelk dzijas.
Draudziņ, noglaud,
Varbūt pāries –
Bābietis bizi sapīs
Un mēnesī kārsies.
Paliks tikai raspodiņi salti
Un pļava, kur mūžam kājas neiespert.
Skaties – redz atkal šī sieviete
No sava vīrieša visu dzer!
Dzer un dzer, un nebeidz dzert.
1998.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
