Inna Šteinbuka: No putniem un cūkām līdz Mēnesim
Foto: LETA

Sava viedtālruņa ekrānā ar dusmīgiem putniem apšaudot zaļas cūkas, lasot ziņas vai klikšķinot "patīk" draugu attēliem sociālajos tīklos, droši vien tikai retais aizdomājas, cik neiedomājami jaudīgs ir šis ikdienā lietotais rīks - telefons. 1969.gadā tik jaudīgu datoru kā visvienkāršākais mūsdienu viedtālrunis nebija pat NASA rīcībā, veicot lidojumu uz Mēnesi. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs ar viedtālruni šodien varētu noorganizēt kosmisku lidojumu, taču šis salīdzinājums labi parāda tehnoloģiju straujo progresu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iespējams, vēl svarīgāks ir fakts, ka viedtālruņi šodien ir nevis pasaules lielvarām pieejama tehnoloģija, bet atrodas katra otrā planētas pieaugušā kabatā. Digitālās tehnoloģijas ir mainījušās un turpinās mainīt cilvēku ikdienu aizvien vairāk. Jautājums - kā mēs to izmantosim?

Digitālā vienotā tirgus stratēģija, ar kuru nesen nākusi klajā Eiropas Komisija, ir solis jūsu viedtālruņa iespēju palielināšanā, turklāt digitālo robežu nojaukšana jaunu pakalpojumu un līdz ar to darbavietu veidā dotu ievērojamu grūdienu Eiropas ekonomikai.

Kādas tad īsti ir digitālā vienotā tirgus iespējas, ko katrs no mums varēs izmantot savā viedtālruni vai datorā?

Piemēram, pārrobežu iepirkšanās - vai jūsu uzņēmuma ražoto preču pārdošana uz ārzemēm tiešsaistē. Patlaban daudzi interneta veikali nepiedāvā preču piegādi uz citām Eiropas valstīm, vai arī tā ir ilga un dārga. Internetā iepērkas gandrīz puse Latvijas interneta lietotāju, taču tikai katrs piektais ir iepircies citas valsts interneta veikalā. Digitālā vienotā tirgus stratēģija paredz likvidēt šķēršļus, kas kavē pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē.

Cits piemērs - televīzijas pārraides. Latvijā, kā zināms, ir ļoti ātrs internets, taču tas nelīdzēs, ja gribēsiet tiešraidē skatīties, piemēram, Vācijas TV pārraides. Šobrīd tas nav iespējams raidījumu izplatīšanas tiesību dēļ. Tāpat jūs nevarat ārzemēs sekot Latvijas TV internetā piedāvātajam saturam. To mainītu vienkāršota autortiesību sistēma visā Eiropā. Arī tā ir daļa no digitālā vienotā tirgus stratēģijas.

Nevajadzētu aizmirst, ka jūsu viedtālrunis par jums zina vairāk, nekā varat iedomāties, tāpēc aizvien svarīgāka kļūst arī informācijas drošība. Vairāk nekā 40% interneta lietotāju nejūtas omulīgi, internetā kārtojot naudas lietas, tāpēc viens no digitālā vienotā tirgus stratēģijas darbības virzieniem ir arī datu drošība.

Pašlaik tehnoloģiskās iespējas ir lielākas par vairuma cilvēku spējām tās izmantot ne tikai kā patērētājiem, bet arī jaunu produktu radīšanai. Tam apliecinājums ir bezdarba rādītāji - neskatoties uz salīdzinoši augstu bezdarbu gandrīz visā ES, Latvijā un Eiropā trūkst informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu. Eiropa nav un nebūs lēta darbaspēka reģions, tāpēc e-prasmju nozīme darba tirgū nākotnē tikai pieaugs. E-prasmes, līdzīgi kā svešvalodu zināšanas, jau kļūst par vairuma darbu veikšanai nepieciešamām pamatprasmēm. Īpaši aktuāli tas ir Latvijā. Šeit gan ir ļoti ātrs internets, bet informācijas tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā Latvija atrodas pašā Eiropas astes galā. Tāpēc Eiropas Komisija savos turpmākajos pasākumos prasmju un apmācību jomā digitālās prasmes un zināšanas izvirzīs kā galveno elementu.

Īsumā: digitālā vienotā tirgus stratēģija katru cilvēku noteikti nepadarīs par IT profesionāli, taču tā noteikti var kļūt par vienu no sadzīvē visskaidrāk jūtamajām Eiropas Savienības iniciatīvām. Pārvietošanās brīvība jau gadiem ir viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem, un nākamajos gados par tādu jākļūst arī "digitālajai brīvībai."

Vairāk par digitālo vienoto tirgu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form