Kādu dienu Zane pieskatīja draudzenes Līgas mazo dēlēnu. Līga un viņas vīrs sekoja ēdiena kvalitātei un veselīgumam. Kamēr Zane pieskatīja zēnu, viņš nokrita, nobrāza celi un ieskrēja pie Zanes virtuvē raudādams. Daudz nedomājot, Zane sniedza viņam cepumu un teica: “Ņem, draudziņ, tas tev ļaus justies labāk.”
Tad viņa novērsās, lai paņemtu visas nepieciešamās lietas zēna brūces apkopšanai. Pagriežoties pret zēnu, viņa pārsteigta ieraudzīja, ka puika cepumu bija uzlicis uz ievainotā ceļgala. Ar skumju sejas izteiksmi viņš teica: “Nepalīdz.”

Šis mazais, bet pamācošais stāstiņš ietver sevī vienu ļoti lielu patiesību par to, kā esam iemācītas pārvarēt savus kreņķus. Ēst. Palutināt sevi. Sniegt it kā pirmo palīdzību saviem nokaitētajiem nervu galiem. Un piemirst, kāds tad ir patiesais izsalkums, kad gribas ēst tāpēc, ka organismam vajag barības vielas.

Viena lieta ir pamanīt, no kurienes šāds ieradums ēst, tā īsti negribot un neizjūtot izsalkuma sajūtu, ir cēlies, bet otra lieta – spēt ar šo sajūtu tikt galā.

Viens no cēloņiem, kur esam iemācītas mierināt sevi ar pārtiku, noteikti ir ģimene, ko lieliski ataino stāstiņš par Zani. Un gan jau pēc pieredzes zinām to, kā vislabāk un ātrāk apklusināt niķīgu, čīkstošu bērnu. Jā, iedodot konfekti. Un kā bērnu (un ne tikai bērnu) iepriecināt? Iedodot konfekti.

Vienu reizi, otru reizi un trešajā, kad mammas nav klāt, bet ir vientulība, skumjas vai gribas sevi iepriecināt, jau ir zināms, kas jādara – jāņem talkā SALDUMI!

Lūk, taču gudrākā lieta ir pārvarēt šo “niķi” ēst bez izsalkuma. To izdarīt lieliski var palīdzēt sekojošie 5 soļi, kā pārvarēt emocijas bez ēšanas.

  1. Noteikt, vai izsalkums ir fizisks vai emocionāls (kad uznāk pēkšņs izsalkums, nogaidi apm. 20-30 min., ja iemesls ir fizisks izsalkums, tad sajūtas kļūs vēl izteiktākas. Ja tas ir emocionāls izsalkums, tad sajūtas parasti mazinās).

  2. Nodalīt emocijas no ēdiena.

  3. Atpazīt, kādas emocijas tiek izdzīvotas (skumjas, dusmas, greizsirdība, aizvainojums...).

  4. Tikt galā ar emocijām bez ēdiena. (te nu katrai pašai jāatrod sev piemērotākais veids – vai nu zvans draudzenei, pastaiga, skriešana, aerobika vai deja, manikīrs, jauna kleita u.tml.).

  5. Ķerties klāt pie problēmas.

Zinot, ka tas nav fizisks izsalkums, pati sev vari uzdot jautājumus, kuri palīdzēs izprast to, ko tu jūti (piem., kas rada šo vēlmi ēst? Ko es jūtu?) Nejaucot pat veselīgāko ēdienu ar emocijām, tev būs vieglāk apzināties tās specifiskās emocijas, kuras pēkšņi parādās.

Visbeidzot, tu vari veikt mazu praktisku uzdevumu, sperot soli pretī tam, lai emocionālais un fiziskais izsalkums kopā jauktos arvien retāk.

  • Kuras emocijas tevī izraisa neplānotu ēšanu (te var būt gan negatīvās, gan pozitīvās emocijas)?

  • Vai ir iespējams izdzīvot šīs emocijas bez ēšanas?

  • Kāds varētu būt guvums no tā, ka emocija tiek vienkārši izjusta, nevis ‘barota’ vai ignorēta?

    • Nemainīgs ir likums, ka organismam vajag tikai tik daudz ēdiena, lai atjaunotu pa dienu iztērēto enerģiju. Viss pārējais, ko apēdam pa virsu, tiek nolikts mūsu “tauku kambaros”.

    Tāpēc pasaudzēsim sevi. Mīlēsim sevi! Iepazīsim sevi!

    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit