…uz pasaules ir dažādi cilvēki. Dažus no tiem sauc par teroristiem un, iespējams, daudzi viņus nesaprot… …tas nebija rīts, kurš pienāca saulei atspīdot manas virtuves furnitūrā. Mēmais klusums vēstīja mīlestību pret mani un es, paceļoties pāri kaut kam līdzīgam manai būtībai, pielāgojos lietu izsmērētajam krēmam uz manas necilās dzīves sienām. Gaitenis turpināja manas domas un es biju numur viens viņai. Viņai, kuras vēlmes šajā dzīvokļu labirintā, nebija nekas vairāk kā ūdens, kurš sūcās caur manu durvju apakšu. Lietus slacīja šo ielu un applūdināja visas svarīgās iedomas, kuras juta skumjas…

…viņš pacēla smago galvu un vēlreiz ieskatījās Sadama acīs. Tajās gailēja vēlme uzzināt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem un aģenta vēnās atkārtoti ieplūda realitāti skaldošais šķidrums…

Noklaudzēja durvis. Kristmasa atrāva acis no Kolinsas romāna un uzmanīgi palūkojās pār grāmatas malu. Priekšnamā pazibēja balts krekls ar melnu tauriņu uz tā. - „Kā gāja darbā, mīļais?” ar fantastisku vienaldzību balsī pajautāja viņa. Varēja dzirdēt, kā priekšnamā kāds novelk kurpes.

- „Normāli.” atskanēja nogurusi balss, „Puiši bija šo to salaiduši dēlī Bagdādē, taču viss nokārtojās.”

- „Vakariņas ir virtuvē uz galda, bet baidos, ka tās būs atdzisušas.” Kristmasa pāršķīra nākamo lappusi.

- „Nekas, es uzkodu pa ceļam.”

Guļamistabas durvīs parādījās Džeimss Bonds.

- „Pēc taviem krūšu galiem redzu, ka miegs tev vēl nenāk,” pasmīnēja viņš. - „Uzmodināsim bērnus…”, galvu nepacēlusi atteica sieva.

…kaut kur tālumā atskanēja šāvienu trokšņi, steidzīgi soļi un skaļas balsis arābu valodā, kuras pieminēja Allahu. Telpu satricināja pāris spēcīgu sprādzienu un caur saplosīto telpu, dūmu un putekļu mākoņus apgaismoja svelmainā saule. Pavisam līdzās atskanēja pazīstama valoda…

… metro neremdēja sāpi, tas lika sajust zaļo pļavu un zvaigznes debesīs. Badmintons, kuru spēlējām bija tikai forma. Putni bija kvalitāte. Mākoņi modināja, bet nespēja saudzēt aiziešanu…

- „Komandor Bond, apsveicu jūs ar izglābšanos!” paziņoja smaidīga, vienmērīgi nokvēpusi seja. „Bija grūti atrast šo bunkuru, taču ar ASV armijas palīdzību, pilsēta beidzot ir mūsu rokās!”

„Ar izglābšanos? No kā?” nesaprata Džeimss un tad atplauka, „Ak jā, Kristmasa, bērni, aukstās vakariņas uz galda… Esmu MI6 uzdevumā un tās bija tikai preperātu izraisītās halucinācijas.”

Aiz sienas dunēja artilērijas kanonāde un jūras kājnieku bataljona zābaki. „Erogēnās zonas vislabāk stimulēt materiāli.” nočukstēja Bonds un iegrima nemaņā. - „Vai viņa sievai jau paziņots, ka glābšanas operācija noritējusi veiksmīgi un viņas vīrs atrodas drošībā?” ar bažām sejā painteresējās kapteinis Torps.

- „Jā. Kristmasas Džonsas kundze lūdza nodot vīram, ka vakariņas būs atstātas virtuvē uz galda.”

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit