SIC vadītāja Rita Vectirāne laikrakstam skaidro, ka pārsvarā čigāni līdz šim bijuši nodarbināti gadījuma darbos, kuru veikšanai netiek slēgti darba līgumi, un tikai dažiem aptaujātajiem bijušas oficiāli nokārtotas darba attiecības. Taču gandrīz visi izteikuši vēlēšanos strādāt oficiāli. Vairums vīriešu gribējuši strādāt celtniecībā vai transporta jomā, bet sievietes apmierinātu darbs tirdzniecībā vai mazkvalificēts sabiedriskajā ēdināšanā.
"Šogad pašvaldība atradusi līdzekļus, lai astoņiem čigāniem samaksātu pusi no summas, kas nepieciešama autovadītāja tiesību ieguvei," piebilst Vectirāne.
Amatu skolas direktore Edīte Bišere pastāstīja, ka pēdējos mēnešos gandrīz ik dienu uz izglītības iestādi zvanot potenciālie darba devēji, kas interesējas par iespējām pie viņiem praksē nosūtīt audzēkņus. "Vairums praktikantu pēc tam saņem uzaicinājumu, lai noslēgtu pastāvīgu darba līgumu," uzsver direktore.
Tā kā seminārā piedalījās arī liels skaits čigānu, viņa izteica priekšlikumu pārrunāt ar bērniem iespējas iegūt pamatizglītību vakarskolā un pēc tam Amatu skolā apmeklēt tur piedāvātos arodapmācības kursus.
Savukārt Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza minēja, ka vakarskolā var atsākt mācības no jebkuras klases: "Izglītību iespējams iegūt pat tad, ja mācības pamestas pirmajā klasē," viņa mēģināja iedrošināt zālē sapulcējušos.
Pēc statistikas datiem, Jelgavā dzīvo 932 čigāni. Čigānu kultūras biedrības vadītājs Haralds Didžus uzskata, ka viņu ir vismaz trīs tūkstoši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
