Šā objekta tirgus cena, pieticīgi rēķinot, varētu būt vismaz piecas reizes augstāka – liecina vairāki aptaujātie nekustamā īpašuma speciālisti, kas vēlējās palikt anonīmi. "Latio" pieļāva, ka komercapbūves gadījumā kvadrātmetrs zemes varētu maksāt 35 – 40 latus. Precīzākai vērtības noteikšanai būtu jāzina papildu apstākļi.
Īpašuma privatizētājs ir zemnieku saimniecība "Upeslīči atpūtai", kas pieder bijušajam VID Zemgales reģionālās iestādes vadītājam Zahārovam. Pagājušā gada februārī VID Finanšu policija sāka pārbaudi par tās ZS veiktajiem darījumiem ar SIA "Sempers" un SIA "Silatuss", kas iekļautas fiktīvu uzņēmumu kategorijā un pēc darījumu veikšanas izslēgtas no PVN maksātāju reģistra.
VID Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) arī lūdza izvērtēt, vai Zahārovs nav pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Zahārovs pēc tam uzrakstīja iesniegumu par pazemināšanu amatā un lūgumu pārcelt viņu par VID reģionālās iestādes vietnieku personīgu iemeslu dēļ. No šā gada 10.maija viņš VID reģionālajā iestādē vairs nestrādā, direktora vietnieka amats saimnieciskajos jautājumos iestādē ir likvidēts.
KNAB, izvērtējot lietu, sniedza atzinumu, ka interešu konflikts nav saskatāms. Savukārt VID, kā uzsvēra Komunikāciju daļas priekšniece Agnese Grīnberga, par veiktajiem kontroles pasākumiem un to rezultātiem zemnieku saimniecībā "Upeslīči atpūtai" nedrīkst sniegt informāciju saskaņā ar likuma par Valsts ieņēmumu dienestu normām.
Līdz šim Zahārovs privatizācijai nododamo īpašumu ilgstoši nomāja no pašvaldības. Objekta infrastruktūras attīstībā redzami ieguldījumi nav veikti, lai gan parasti, iznomājot īpašumu, šādi nosacījumi tiek iekļauti.
Salā sastaptie pilsētnieki zināja stāstīt, ka pērn Zahārovs kopā ar SIA "Slokas celtnieks", kas nomā citu daļu salas, gribējuši izveidot alus dārzu. Airēšanas kluba dēļ tam apkārt grasījušies būvēt augstu sētu. Bet iecere līdz galam nav realizēta. No citiem ieguldījumiem minams nozāģētais ēkas koka tornīša jumts, kas citādi varētu kādam uzgāzties, un daļēji nokrāsotā fasāde.
Labvēlīgā attieksme pret Zahārovu un viņa saimniecību varētu būt saistīta ar draudzīgām attiecībām ar vadību un atsevišķiem deputātiem. Zahārovs jau vairākus gadus ir Hercoga Jēkaba kluba biedrs, kura prezidents un biedrs ir Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Pirms diviem gadiem klubs ierosināja Zahārovu apbalvot ar pilsētas apbalvojumu. Zahārovs un Rāviņš ir arī mednieku kolektīvā, kura vadītājs ir Domes deputāts un Jelgavas slimnīcas rīkotājdirektors Andris Ķipurs. Privatizācijas projektu aktīvi atbalstot arī Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.
Laužot līgumu ar zemnieku saimniecību "Upeslīči atpūtai", kas teritorijas attīstībā un ēku sakārtošanā līdzekļus nav ieguldījusi, un nodot īpašumu izsolei, domes ieņēmumi būtu ievērojami lielāki, līdzīgi kā, piemēram, nepabeigtās Tērvetes ielas daudzdzīvokļu mājas izsolē cena no sākotnējiem 100 000 latiem palielinājās līdz 460 000 latu.
Uz jautājumu, kāpēc dome tik lēti plāno privatizēt īpašumu Pasta salā un atteikties no lielākiem ieņēmumiem ar preses sekretāra Jāņa Zemenes starpniecību saņemtajā atbildē teikts, ka nekustamais īpašums Pasta salā 5 zemnieku saimniecībai "Upeslīči atpūtai" iznomāts kopš 2003.gada 1.maija. Objekta noteiktā kopējā privatizācijas cena ir 57 217 lati. Nomas laikā zemnieku saimniecība esot sakārtojusi teritoriju un objektus, tomēr šis apstāklis netiekot ņemts vērā privatizācijas procesā. Proti, likums par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju paredz, ka pašvaldībām nav tiesību atteikt nomniekam izmantot pirmpirkuma tiesības, ja viņš to ierosinājis.
"Saskaņā ar likumu tirgus cenu ēkām nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtēšanas uzņēmums, bet tirgus cenu zemei – Valsts zemes dienests. Šo cenu Domei nav tiesību ietekmēt. Saeimas pieņemtais likums par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju liedz pašvaldībai noteikt izdevīgāko cenu. Šis likums pašvaldību neapmierina, tomēr tas jāpilda," raksta Zemene. Uz jautājumu, kas noteicis ēku vērtību, preses sekretārs atbildēja, ka to darījusi firma "Nira fonds".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
