Jūrmalas dome ceturtdien atkārtotā balsojumā pieņēma pilsētas attīstības plāna grozījumus, plāna grozījumu grafisko daļu, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.
Jūrmalas attīstības plāna grozījumos atbalstītas izmaiņas 306,4 hektāros pilsētas teritorijas, veikti grozījumi 78 hektāros dabas pamatņu teritoriju. Grozījumi uz dabas pamatni veikti 107,96 hektāros pilsētas teritorijas. Veikta zonējuma maiņa 46,79 hektāros mežu teritorijas, 58,23 hektāros teritoriju Lielupes krastā un 14,71 hektārā krasta kāpu aizsargjoslā.

Mainīts arī zonējums deviņās adresēs, pret kurām iebilda Jurmalas aizsardzibas biedriba (JAB). Tās ir teritorijas Bražciems 0701, Slokas iela 100, Vaivari 1310, Kauguru iela 3, Avoti 52f, Mežotnes iela 4, Vikingu iela 12, 14/16, Lielupe 5901, Z.Meierovica prospekts 43 un Ērgļu iela 2a, Asaru prospekts 21 un 23/25.

Paredzēta arī apbūve applūstošajās pļavās Turaidas ielā 110 un 114, Pliekšāna ielā 103 un citviet Jūrmalā, pret ko arī iebilda JAB.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) pieņemtos grozījumus izvērtēs divu nedēļu laikā pēc materiālu saņemšanas, informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga (TP) preses sekretāre Dace Kārkliņa.

"Ministrija rūpīgi iepazīsies ar materiāliem un izvērtēs, cik daudz RAPLM ieteikumu ņemts vērā," sacīja Kārkliņa.

Kā ziņots, RAPLM prasītie precizējumi pilsētas attīstības plāna grozījumu galīgajai redakcijai, kas bija nodoti sabiedriskajai apspriešanai, tikuši ievēroti tikai daļēji.

Ministrija bija izteikusi iebildes par to, ka attīstības plānā paredzēta apbūve applūstošajās teritorijās, tā pārkāpjot Aizsargjoslu likuma prasības. Piemēram, attīstības plāna grozījumi paredz samazināt Lielupes aizsargjoslu, neietverot visu applūstošo teritoriju. Tāpat plānojuma grozījumos mainīta Jāņupītes poldera robeža, neiekļaujot tajā applūstošās teritorijas.

Izstrādājot Jūrmalas attīstības plāna grozījumus, neesot ievērota Teritorijas plānošanas likuma prasība, ka detālplānojums jāizstrādā saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumu.

Attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem Alkšņu ielā 29, Alkšņu ielā 30 un Atbalss ielā 30 noteikts, ka visi apbūves pamatrādītāji nosakāmi individuāli, izstrādājot detālplānojumu. RAPLM norādīja, ka šādi īpaši nosacījumi sporta būvēm, arī plānotajam starptautiskajam slēpošanas trases projektam "Kāpa", dod iespēju, izstrādājot detālplānojumu, paredzēt lielāku maksimālo būvju augstumu, nekā tas noteikts konkrētās teritorijas plānojumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!