- 500 ml rīvēta Čedaras siera (Latvijā ražots);
- 500 ml rīvēta Šveices siera (Latvijā ražots);
- 50 ml miltu;
- 300 ml sausā baltvīna;
- sāls;
- ķiploka pulveris (es vienkārši sarīvēju ķiploku).
Tad sapērk arī iekšā mērcējamos - franču maizi (nepērciet Hanzas maiznīcas, labāk kādu, kura ir uz vietas cepta - lai ir kraukšķīga no ārpuses un mīksta iekšpusē), dažādus dārzeņus, šķinķi. Mērcamos griež dažādi, bet es secināju, ka vislabāk ir griezt tā, lai viss sanāk pa vienam kumosam - tā ir visērtāk ēst.
Sajaucam sarīvētos sierus ar miltiem, ļaujam vismaz pusstundu pastāvēt. (Lai cik dīvaini tas nebūtu, miltiem ir ļoti svarīga joma - ja gadījumā vēlāk procesā siers negrib šķīst, tad vajag vēl mazliet piemest miltus - to man pačukstēja kāds cilvēks ar pieredzi fondī taisīšanā.)
Parastā katlā uz plīts uzsildām vīnu, kad sākt nākt tādi kā šampanieša burbulīši, ir laiks likt klāt sieru pa porcijām. Ņem pa krietnai saujai siera un met katlā, ar karoti nepārtraukti maisot. Masa no sākuma ir tāda kā kunkuļaina, bet pāris minūšu laikā kļūst par staipīgu siera masu. Pieberam klāt sāli. Ar ķiploka masu iesmērējam fondī katliņa malas un pārlejam masu fondī katlā.
Atlikušais vakars paiet draudzīgā tērgāšanā, "kurš dārzenis sierā ir visgaršīgākais" un "novāciet to šķīvi man no degungala, es vairs nevaru neko ieēst," un kas gan var būt labāks par šo pēdējo teikumu! ;)))))
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
