2

Kā pie zviedru galda izvēlies tagad tu:

Šis sapnis, šī ticība, ka nakts nav aiz loga.

Šī dziesma, šī rīcība, šis solis, kurā ir tikai pozitīvais.

Fabula skaidra – turēt gaišu kursu,

Sirdi izrāvušam ceļu gaismot:

“Nebūs tev apņirgt mūsu zvanus,

kuros jau gadiem ilgi

viens otram par savu spicumu stāstām!”

3
Postmordernisma pulveris:
Sadzīvisks romantisms + eksistenciālisms,
To mazo tautu vidū
Ietekmējies no angļu mēles,
Vārds top vienā nozīmē esošs.
Mēs dzirdējām skaistu dziesmu,
Mēs to gribējām sev,
Mēs aplaupījām valodu,
Un tas bija skaisti.

Arī man ir iespēja palikt šai vēsturē.
Es tajā palikšu
Neizvēloties palikt.

4
Kāds ir tavs sapnis, o, rakstītāj dižo,
Par kādu sardzi tu ķeksīti vilksi?
Mani patiesība aizvien dīžā
Un kalpot par tiltu.
Starp tradīcijām un novācijām,
Starp to, kā vēl Latvijā nav
Es nevēlos būt lauku mājas sapņainais lodziņš,
Ar vēsti uz Latviju vēlos traukt.
Es zinu, es zinu, par ko jūs dziedat,
Bet leijerkastēs ir meldiņš mijams.
Vienalga, vai gaidu apvārsnis vai romantisks liedags –
Tas viss jau ir bijis.
_______________________________________ neizgudrot velosipēdu no jauna, nekļūt par muļķi atklājušam
to, kas sen jau grāmatās klāts, rakstītāja dzīvoklī putniņi dziedāja,
un literāra sneka alkās jau taukainām rokām stiepās ļaužu bars,
kam bija ļoti neliela nojausma par vārdu “ars”

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!