Es ļaujos pa vējam

Caur ziemām skriet

Uz to pusi ap horizontu,

Kur saule nosarkusi riet.

Es satikt gribu tevi,

Kad acis sapņiem piever ciet

Un vienīgā no vēlmēm tavējām

Ir lūpas uzspiestas uz manējām.


Es ļaujos zvaigznes asti

Krītam lejā ķert

Un garām neko nepalaist,

Bet mirkļus jauši tvert.

Kaut ar šis mirklis aizies zūdībā

Es esmu radusi pie skumjām būtībām.

Un vienīgā no vēlmēm manējām

Ir sadegt rokās tavējās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit