Francijas vēstures rakstos no 1749.gada ir saglabājusies arī kāda kulināriska rakstura piezīme: "Tas visas cilvēces acīs ir visatbaidošākais dārzenis, taču tauta, kas veido cilvēces lielāko daļu, nezin kāpēc no tā pārtiek". Šie vārdi, izrādās, ir veltīti vienam no visnozīmīgākajam iztikas līdzeklim pasaulē – kartupelim.
Apmēram pēc četrdesmit gadiem seko vēl viens ieraksts: "Kartupelis, šis nesagremojamais produkts, ir ieteicams vienīgi zemāko tautas slāņu pārstāvjiem, jo vienīgi viņiem ir kartupeļiem atbilstoši gremošanas orgāni". Bet tas nebūt nav viss, ko savā Eiropas eksistences mūžā pieredzējis nabaga kartupelis līdz brīdim, kamēr tas tika celts saulītē (taču arī ne visur). Piemēram, slavenais Nīče bija cieši pārliecināts, ka kartupelis ir galvenais iemesls, kas noved līdz alkoholismam, bet Vācijā un vēl dažā labā zemē joprojām eksistē "Kartupeļu noliegšanas biedrības", kas uzskata, ka to regulāra ēšana cilvēku padara vientiesīgu, dumju un beigu beigās - garā vāju.

Kamēr atsevišķi sabiedrības elementi uztraucas par garīgo veselību kartupeļu ēšanas rezultātā, tikmēr vairums priecājas par tā dēvētajiem jaunajiem kartupeļiem, kuru parādīšanās veikalā vai labāk tomēr - tirgū liecina, ka vasara ir pilnbriedā un daba piedāvā visu, kas vajadzīgs, lai nebūtu stundām ilgi jāstāv pie plīts. Pirmie kartupelīši ar dillēm vai rozmarīnu šķiet kā vislielākais gardums, kam nemaz nav vajadzīgas citas piedevas. Tomēr arī tik pierastai lietai kā kartupeļi piemīt savas "kaprīzītes", kuras ieteicams ņemt vērā, lai maltīte izdotos nevainojama.

Agro šķirņu kartupeļiem nav bijis daudz laika, lai varētu nobriest, tādēļ tajos ir maz cietes un tiem ir plāna miziņa. Tie domāti tūlītējai ēšanai, jo ātri sažūst.

Vidēji agrie kartupeļi ir piemēroti gan cepšanai, gan salātu, klimpu un zupu gatavošanai - praktiski visiem ēdieniem.

Miltainie kartupeļi ir bagāti ar cieti, vārot tie kļūst mīksti, tāpēc vairāk piemēroti biezputru, klimpu un biezeņzupu vārīšanai.

Vārītie kartupeļi savu īsto garšas niansi iegūst tikai tad, ja tiem pievieno atbilstošas garšvielas: kartupeļu zupām vai folijā ceptiem kartupeļiem ir piemērots rozmarīns un majorāns, uz pannas ceptiem kartupeļiem - pētersīļi, bet vārītiem - dilles. Ķiploki papildina gan kartupeļu zupas, gan sacepumus, gan arī pannā vai folijā ceptus kartupeļus.

Kartupeļu uzglabāšanā nevajag pārcensties ar tīrību. Dažām saimniecēm patīk tos pēc atnešanas mājās nomazgāt un tikai tad iebērt grozā vai kādā citā traukā ilgākai uzglabāšanai. Diemžēl viņas lielākoties izrādās zaudētājas, jo kartupeļiem patiesībā patīk smiltis un tamlīdzīgas "netīrības", tāpēc mazgātie ievērojami ātrāk sabojājas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit