Visapkārt valda tumsa, tikai šur tur gar kādu māju ejot var manīt blāvu liesmiņu māju logos. Šovakar ir īpaši drūmi, laiks tāds dīvains. Tā vien liekas, ka kaut kas atgadīsies. Liekas, ka kāds nepārtraukti mani vēro, it kā spēlējas ar mani, manu saprātu un bailēm. Nepatīkams vēsums iesitās man sejā, mēģinot iesūkties manī, mēģinot mani pārņemt savā varā...Man pārskrien zosāda, liekas, ka nekas pretīgāks vairs nevar atgadīties, bet es tikai eju...it kā nevienam nemanot ik pa brītiņam pielieku soli, līdz beidzot es jūtu, ka skrienu, izmisīgi no kāda mūku. Bet tas kāds man dzenās pakaļ, viņš man seko, cenšas raut atpakaļ, es jūtu, ka drīz mani spēki būs galā, ka drīz man nāksies padoties...Man ir tik ļoti bail, dzirdu tikai savas izmisīgās elsas un asaras, nekad mūžā es nebiju tā baidījusies no sava sekotāja.
Es apstājos, bet atpakaļ neskatījos, sajutu dīvainu vilni, un svešas aukstas rokas pieskārienu, es trīcēju kā rudens lapa koka galotnē, man bija bail paraudzīties atpakaļ. Bet šis dīvainais spēks man sniedza iespēju- un tajā mirklī es sapratu, ka varu izvēlēties: mukt tālāk, vai pagriezties un paskatīties savām bailēm sejā, ieraudzīt un saprast, to no kā es visu laiku BĒGU! Es zināju, ja sākšu skriet, TAS man vairs nesekos, es sajutu, viņu sev aiz muguras, es sajutu viņa domas, viņa solījumu man vairs nedzīties pakaļ. Un tad es izdarīju savu izvēli- es pagriezos...
Sveiks, paldies, ka atnāci arī šovakar, paldies, ka tu man esi, paldies, ka varu tev stāstīt VISU, zinot, ka tu mani nepametīsi – nekad, nekad! Apsēdies lūdzu man blakus, drīkstu noglāstīt tavus spārnus? Es zinu, ka tas tev patīk. Zini, esmu beidzot gatava Tev izstāstīt savas sāpes, savu nemieru, tādēļ tevi šurp saucu. Gribu tev izstāstīt par viņu, savu eņģeli. Ak piedod, es pateicu netā - Tu esi mans eņģelis, bet viņš bija mans Eņģelis. Eņģelis, kuru nespēšu aizmirst nekad. Es zinu, ka tas ir muļķīgi un sākumā tu to nesapratīsi, bet lūdzu nenosodi mani, jo beidzot esmu saņēmusies visu izstāstīt un vienīgi Tev!
Viss sākās tā nejauši, es aizbraucu uz laukiem pie vecākiem, sen jau nebiju tur bijusi. Atbraucot, māsa stāstīja visus notikumus, kas prombūtnes laikā bija notikuši. Vakar bija atbraucis brālēns, šodien viņam ir izlaidums..., protams, es aizsūtīju viņam sms ar apsveikumu, un ar piebildi, ja paliek skumīgi, brauc šurp! Izrādījās viņam 2reiz nebija jāsaka. Eņģel, zini, es jau sūtot to SMS jutu, kaut ko dīvainu, likās, ka kaut kas notiks...
Brālēns atbrauca, ar savu draugu, kurš savukārt ļoti patika manai māsai, mēs braucām uz J..., atpūsties, iebraucām pie citiem viņa draugiem, un tur stāvēja viņš...Tāds pats kā tu, tikai viņam nebija spārnu, es jau pirmajā mirklī sapratu, ka Viņš ir mans Eņģelis! Es jau to zināju, bet viņš gan nē. Mēs pavadījām neaizmirstamu nakti, tonakt lija lietus. Mēs bijām estrādē, visi muka slēpties, bet mēs palikām, mēs vienkārši dejojām, kaut aiz aukstuma zobi klabēja, man ļoti sala. Un, kad es iedomājos, kā es varētu izskatīties man kļuva pavisam neērti, bet viņam bija vienalga, jo tas taču ir Eņģelis. Tas bija domāts tikai viens vakars, nekas vairāk, bez nekāda turpinājuma, bez atmiņām un domām par ko vairāk. Tā bija domāts..., mēs pēdējā mirklī samainījāmies numuriem, bez kādiem nolūkiem. Un nakts bija galā, es atgriezos mājās...
Eņģel, tas bija mūsu pirmais vakars, bet es jau tad zināju, ka visam būs turpinājums, es to redzēju viņa acīs, droši vien arī savējās. Zini, kad izgulējusies pamodos pēc tās nakts piedzīvojumiem, man likās, ka es visu nosapņoju, kaut spogulis liecināja par ko citu.
Kādēļ Tu raudi? Mīļais eņģelīt, neraudi, samirks tavi spārni, ārā kļūst jau gaišs drīz tev jālido prom. Apsoli, apsoli, ka rīt tu atgriezīsies, lai turpinātu manī klausīties. Apsoli! Neraudi vairs, es zinu, kādēļ tu raudi, tu zini visus tālākos notikumus, tu zini, kas tālāk notika, tu zini visu! Bet saki, kādēļ tu man nepalīdzēji tad? Kādēļ, tu nevarēji visu mainīt, tad varbūt tagad viss būtu citādāk..., tu jau lidosi? Ak jā, tavs laiks šonakt ir galā, bet, kad atkal satumsīs, atgriezies, es tevi gaidīšu, labi? Es atstāšu atvērtu logu, bet, ja gadījumā es jau gulēšu, pamodini mani! Ar Dievu MANS EŅĢELI, līdz rītam...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
