Ohohoō, vecīt! Tai laiviņā, siltās vasaras aijāti mēs kūlāmies pret straumi kā tēsti. Pilna laiva ar sausām pagalēm . Bet bija, reku, tas pats nevainīgais hašišs Tik maz sausuma upes vidū. Un tas pats hašišs. Jau tumsiņa mūsu sievišķīgos stāvus liec tuvāk laivas dibenam, jau Kentastis ieņēmis zivs pozu. Mēlītes mūsu mutēs trīsuļo, apvij, apvij tēmu, tēmiņu, jā. Sīka dūmu tērcīte uz brīdi sasien laivas kopā. Un – uz ilgu laiku. Pliki zibeni tad dib starp statiskajām rudzu vālītēm. Daudzu sievišķīgu zēnu dibeni, kurus lēni glāsta visdažādākās vālītes. Timotiņa vālīte, āboliņa sārtais šarms un, jā, arī skūpsti. Arī tie nolīst pār nakti, dupsīšu lūpām un lāstiem. Ir daži dīvaiņi kas aizmūk un apmaldās miglā. Kad atgriežas, kauns piedauzīgi smaida viņu sejos, skatieni staro. Viņi esot atraduši kādu ārkārtīgi retu augu. Uz viņu pirkstiem vēl vējo tā sula. Eh, viņi atmetās mums līdzās pie baltās liesmas. Zvaigznīte un hašišs bijuši še liecinieki esam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit