Klīstošais Holandietis: Dziesmiņa Rīgas sargeņģelim
Klīstošais Holandietis
Izglāb šo pilsētu Ne tāpēc, ka tu stāvi tai pāri Vai tā brauktu tev virsū Bet tāpēc, ka tu mīli Savu balto betona šūpuli Un pelēkos asfalta palagus Izglāb šo pilsētu Kur izvēles brīvība Tiek saprasta kā brīvība mirt Spēj tik maksāt Par bērēm un transportu Jo nāvei jau atlaides nebūs Izglāb šo pilsētu Kur laiks tiek mērīts cigaretēs Bet bauda cukura karotēs Kur uzticībai vajadzīgs čeks Bet ticību, cerību, mīlestību Nākas ievest no laukiem Izglāb šo pilsētu Ar tās kaķiem, suņiem un ubagiem Kuri izskatās mazliet traki Neizpratnē par to No kurienes vecajā bruģī Tik pārpārēm siltuma Izglāb šo pilsētu No policistiem un arhitektiem No reklāmām un lielveikaliem No drupām un urīna No prinčiem un princesēm Un no lētas plastmasas greznības Izglāb mūs visus Ar saviem īsajiem svārkiem un garajām kājām Ar skūpstu un pļauku Ar pēdējo glāzi un pēdējo tramvaju Jo savējie sen jau ir sapratuši Cik grūti būt eņģelim pilsētā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit