close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
klusuma zonā acis kā kapsētas krustus sprauc
lūpas izmestas krastā dziestošās zvaigznēs kauc
eņģeļu dvieļos draugi vainīgi noslauka sejas
es jau sen raudu asinis bet mana mute vēl smejas

klusuma zona ir tuvu bet atgriezies vēl nav neviens
vesela lavīna biedru kā vienaldzīgs pieskāriens
es gāju tev tuvāk lai glābtu bet pēkšņi par atvaru tapu
tu kļuvi par mīlestību lai es tai kļūtu par kapu

klusuma zonā ik alka vibrē kā dervišu transs
tur tev nekas nepaliks pāri – tur viss vienmēr paliks mans
nāc saliksim rokas lai lūgtos – vēl taču nenes projām
klusuma zona ir dzemdības kurās Dievs vienmēr aiziet bojā

klusuma zonā ik seja pazaudē vaibstus un plēn
es tevi pasaulē laidu – te nelaižu! atkāpies zēn!
te nav it nekā it nekā lai kā tev to visu gribas
vien uguns kas izplaucē iekšas un smiltis kas ielauž ribas

klusuma zonā pie akas stāv kamieļi melni un dzer
karavānai jāsasniedz saule un smiltīm jāaizber
būs tumsa un nebūs kas tiesā – nazis bez spožuma trieksies
mana mugura tam būs durvis kas eņģēs vairs neiekliegsies

klusuma zonā nav gaismas – tā nokauta krustā kalst
mirušie smejas par mani ka man bez gaismas tā salst
es salieku rokas un nirstu – dziļāk zem dziļākā lāsta
es joprojām neko neredzu – es pazīstu gaismu pēc glāsta

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form