Ķepaini manījis pieredzējis mednieks Gunārs Prostakovs.
"Sestdienas pievakarē laukmalā vaktēju mežacūkas," stāsta mednieks. "Krūmos sadzirdēju klusu troksni. Domāju, nāk kuilis, un sagatavojos šaušanai. Taču kājas, kuras varēja redzēt starp krūmiem, mežacūkai šķita par lielām. Pēc mirkļa pļaviņā iznāca prāvs, aptuveni divus metrus garš lācis. Brīdi pastāvējis laukmalā, viņš paostīja gaisu un cienīgi iegāja atpakaļ mežā. Medīju jau daudzus gadu desmitus, lāča pēdas esmu redzējis vairākas reizes, taču pašu ķepaini "vaigā" redzēju pirmo reizi. Tas bija neaizmirstams skats. Biju mazliet uztraucies no negaidītās tikšanās, taču laimīgs," stāsta mednieks.
Vēlāk viņš ievērojis, ka pa jaunbūvējamo meža ceļu lācis nogājis aptuveni kilometru un tikai tad iegājis biezoknī.
Arī "Staburags" pārliecinājās, ka smiltīs, kaut lietus padzēsti, vēl labi saskatāmi lāča pēdu nospiedumi.