ielu līnijām

pusmiegā sarkanacaini trolejbusi

piekļauj drebošu nāsi

ātra ieelpa, sals aiz atvērtām durvīm

afišu līmētājs

stabu stumbeņus

svaigiem apsējiem pārsien


pārmijas iekaucas

it kā tās pirmoreiz sistu

večām kaulainām

kā kalponēm jaunām un spēcīgām

mazliet maiguma

rīta agrumā sagribējies


upe melna

kā aizvākots flīģelis

salti smīn pakāpienu taustiņi

izsmēķi ledū kā dzintarā kukaiņi

skūpstus bez sāta dzēruši

kā baloži sakļāvušies

un zem sērsnas palagiem norimuši


par visu vairāk tādā rītā

es gribētu nogāzt zemē

luksoforu

izraut tam dzelteno aci

un skatīties kā lepnums

līdzi pulsam saplok

ja drosmes pietiktu

pa vienam vien

es nogalinātu ik rītu


līdz pavasara paliem

ceļu attīrītu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit