Mērsradznieki aptaujā balsojuši par brīvību, bet rojenieku vidū briedusi neapmierinātība ar pašu ievēlētiem deputātiem, piektdien informē laikarksts "Latvijas Avīze".

Ceturtdien beidzās Rojas novada iedzīvotāju aptauja par pašvaldības robežu grozīšanu, ko domes deputāti bija spiesti izsludināt pēc vairākus mēnešus ilgušās Mērsraga pagasta iedzīvotāju neapmierinātības par sadzīvošanu ar Rojas pagastu vienā novadā.

Mērsradznieku neformālais līderis Rojas novada domes deputāts Lauris Karlsons LA sacījis, ka no aptuveni 1000 Mērsraga pagasta iedzīvotājiem, kuriem likums atļauj piedalīties aptaujā un kuri fiziski ir uz vietas, nobalsojuši aptuveni 800, no kuriem gandrīz visi iestājas par Mērsraga atdalīšanu no Rojas, savukārt pirms nedēļas no rojeniekiem aptaujas lapas bija iesnieguši tikai 25 cilvēki.

"Personīgi es domāju, ja Mērsrags negrib būt kopā ar Roju, tad lai iet," sacīja Rojas novada domes priekšsēdētājs Jānis Žoluds, taču dome savu lēmumu pieņems pēc oficiālo aptaujas rezultātu noskaidrošanas. Līdz 15. aprīlim šis lēmums kopā ar aptaujas rezultātiem jānosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Tikmēr LA noskaidrojusi, arī pašā Rojā izcēlusies zināma neapmierinātība ar novada vadību. Viens no neapmierinātajiem, kokapstrādes firmas "Brāļi Pluss" īpašnieks Inguss Matisons, kritizēja dažu Rojas pašvaldības amatpersonu darbību, pieņemot saimnieciskus lēmumus. Tie esot par sliktu novada uzņēmējiem un darba ņēmējiem. "Pēdējās vēlēšanās mēs ievēlējām arī jaunus deputātus, cerējām uz viņiem, bet izskatās, ka viņi ievilkti tajos pašos tīklos... Ir jāveic izmaiņas novada saimnieciskajā dzīvē, pretējā gadījumā cilvēki pārcelsies dzīvot uz Rīgu," sacīja uzņēmējs. Šobrīd ar Rojas novada domi vismaz panākta vienošanās, ka uzņēmēji var būt klāt pašvaldības komisiju sēdēs.

Piecu Saeimas deputātu Ingrīdas Circenes ("JL"), Annas Seiles (PS), Augusta Brigmaņa (ZZS), Staņislava Šķestera (ZZS) un Andra Bērziņa (LPP/"LC") sagatavotais likumprojekts paredz Mērsraga atdalīšanu no Rojas 2013. gada pašvaldības vēlēšanās, taču Karlsons domā, ka likumprojektā laiku var mainīt un jaunas vēlēšanas Rojas novadā jāizsludina jau šoruden vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām.

Jau vēstīts, ka vairākos novados pašlaik notiek diskusija par pagastu atdalīšanos. Rojas novadā par vēlmi atdalīties paziņojis Mērsrags, un likumprojekts par to nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Savukārt Alojas novadā par vēlmi turpmāk saimniekot patstāvīgi paziņojusi Staicele.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!