Latgales pašvaldību vadītāji kritizē izglītības finansējuma modeli un LPS rezolūcijas  (11)

Pēc Latgales pašvaldību vadītāju domām, izglītības iestāžu finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" var tikt īstenots tikai tur, kur teritorijām ir līdzīgi attīstības līmeņi, ko nevar teikt par Latviju. "Galvaspilsētā skolotāji saņem darba algas, par kādām, piemēram, Balvos skolotāji var tikai sapņot, mazajās lauku skolās situācija ir vēl dramatiskāka. Ar ko gan vieni skolotāji ir sliktāki par citiem?" neizpratnē ir Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (ZZS).

Princips "nauda seko cilvēkam", pēc Latgales pašvaldību vadītāju domām, nedrīkst tikt piemērots arī attiecībā uz ES fondu līdzekļu sadali nākamajam plānošanas periodam, jo tādējādi starpība starp attīstītajiem un atpalikušajiem reģioniem tikai pastiprināsies.

Latgales pašvaldību vadītāji bija neizpratnē par attīstības veicināšanas teritorijām, par kurām ir runa gaidāmā LPS kongresa rezolūcijās un kuru attīstībai plānots novirzīt ievērojamus līdzekļus, kā arī bija neapmierināti ar vairāku citu rezolūcijas punktu formulējumiem.

Šajā sakarā pašvaldību vadītāji plāno vērsties pie kongresa, kas piektdien, 18.maijā, notiks Preiļos, organizatoriem ar saviem priekšlikumiem par izmaiņām kongresa rezolūcijā, kas paredz, ka, sadalot ES fondu finansējumu, Latgalei un arī pārējiem plānošanas reģioniem, atskaitot Rīgu un Pierīgu, nākamajā plānošanas periodā līdzekļi būtu paredzami ar paaugstinātu koeficientu. Pretējā gadījumā Latgales pašvaldību vadītāji pieļauj iespēju balsot pret šo rezolūciju, kā arī piedāvāt izskatīšanai jautājumu par neuzticības izteikšanu LPS vadībai.

Krāslavas novada domes un Latgales plānošanas reģiona priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS), komentējot viņa vadītās pašvaldības deputātu balsojumu par izstāšanos no LPS, paskaidroja, ka tā bijusi vēlme pievērst minētās organizācijas vadības un sabiedrības uzmanību problēmām, kuru risināšana ir uzticēta LPS, bet kuras tā nerisina, - pievērst uzmanību reģiona problēmām, tam, ka mazo pašvaldību pārstāvji netiek iekļauti atbildīgajās darba grupās un ka faktiski, dalot ES fondu līdzekļus nākamajam plānošanas periodam, par mazo pašvaldību attīstību tiek aizmirsts.

Labklājības ministrijas vēlmi atteikties no garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalstu izmaksām, to vietā izveidojot iztikas pabalstu, kura izmaksas gulsies uz vienu pašu pašvaldību pleciem, un integrācijas pabalstu, Latgales pašvaldību vadītāji raksturoja kā cinisku veidu, kādā valsts uz pašvaldību rēķina mēģina atbrīvoties no savām finansiālajām saistībām.