Ziemsvētku naktī,

Kad visapkārt sala,

Kādā mazā dievnamā,

Bērna skatienā –

Atkusu es:

Atkusa zeme,

Nāca ticības pavasaris

Un kātus staipīdamas

Saziedēja manī sārtas magones,

Tiecās Tev pretī,

Es tās tik tikko saturēju,

Tāpēc nometos ceļos.

Tu klusi nolaidies

Ar Ziemsvētku liftu

No sava simtstūkstošā stāva

Ļaudis stāvēja dievnamā

Vai pamanīja?

Dziedāja, gavilēja…

TU mani paņēmi līdzi,

Mēs cēlāmies pāri pamalei,

Plaukstas pār pilsētu izstiepuši

Dziedājām korāļus klusi,

Dzērām karstu vīnu,

Lija zvaigznes uz rokām

Un sapinās matos.

Dzīve likās tik caurspīdīga!

Tu ar dievišķo brīnumainību Atraisīji visu no smaguma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit