close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ziemsvētku naktī,
Kad visapkārt sala,
Kādā mazā dievnamā,
Bērna skatienā –
Atkusu es:
Atkusa zeme,
Nāca ticības pavasaris
Un kātus staipīdamas
Saziedēja manī sārtas magones,
Tiecās Tev pretī,
Es tās tik tikko saturēju,
Tāpēc nometos ceļos.
Tu klusi nolaidies
Ar Ziemsvētku liftu
No sava simtstūkstošā stāva
Ļaudis stāvēja dievnamā
Vai pamanīja?
Dziedāja, gavilēja…
TU mani paņēmi līdzi,
Mēs cēlāmies pāri pamalei,
Plaukstas pār pilsētu izstiepuši
Dziedājām korāļus klusi,
Dzērām karstu vīnu,
Lija zvaigznes uz rokām
Un sapinās matos.
Dzīve likās tik caurspīdīga!
Tu ar dievišķo brīnumainību Atraisīji visu no smaguma.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form