/pierakstītas noskaņas,

ieklausoties sensenās ilgās /


Es sēžos tev buras aust,

Spārnus, kas pāršvīkās laiku.


Uzvelc baltu zēģelīti,

Iet laiviņa mirdzēdama.


Jaunie mirkļi veco kārtību skalda.

Savu laiku, glāstus, visu apsola.


Iet laiviņa mirdzēdama,

Simtu jūdžu dieniņā,


Šie mirkļi pēc mums slāpst,

Līdz pieslīd klāt reālos attēlos.


Simtu jūdžu dieniņā,

Divi simti naksniņā.


Skumjas dzēš aizsenā dziesma,

Smaidā degošas acis dzimst.


Iet laiviņa mirdzēdama

Līdz ziemeļa namdurvīm


Ja likteņa bardzības izbijies,

Bēdz tūlīt, vēlāk vairs netiksi prom.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit