trieciens

kā zibens spēriens


ar seju dubļos

zilacains

skatiens


aukliņas atslābst

sācies

prāta skrējiens


dūjas baltas

nez kādēļ

sajūtas saltas


nav

ziedu dvašas

ak dievs

arī te

svina raktuves

plašas


nav ķirši saldi

stāsti par mīlestību

maldi


priekš kam

jūtas un prāts

ja vīnā

viss uzkrāts


liegs dzēliens

lūk mans

sasprēgājušā

skūpsta pieskāriens


neesmu mūks

apcerei laiks

man trūkst


malks veldzes

lai sirds un galva

nejūt sāpju smeldzes

un atļaut

lai dvēsele vīst

ar domu

manā pasaulē

nekas nav īsts


vien dubļi
vien lāses
vien vējš ap mani
sarecējušas asinis
zilajās acīs
kaut kur zvani
arī uz zemes
ir labi

grūts bija
šurpceļš

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!