P. Brūverim
mazas odzītes no pirkstiem tev sūtu
piena nolakties laika miglā
par tuvu par tālu bijis grūtums
nomirdz Iedāņi dzintarotā stiklā
svešu karakalpu vērsta vēkšup
zeme klēpi vēra citam
druvas caurgājis teikšu
gāju pa mirones skaistām cirtām
tik vēji. tie virpulī baisā
ēnas neredzami ap mums grieza
un Laika pietrunētajā gaisā
turamais aizlocījās kā grieze
mazas odzītes no pirkstiem tev sūtu
piena nolakties bezatbildes klētīs
zemei nodevīgi pavērts klēpis
kur slēpties slēpties slēpties
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
