sarkana zvaigzne pēdējā virs manas pasaules klusām dziest un es tai līdzi zili melnas debesis paceļot galvu veras manī smaida tik skaisti ir nebūt uzartā laukā elpot dzīvību smejoties bezcerīgā priekā un tad saullēktā doties mājup aizbāztā trolejbusā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit