close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Es atnācu....
Meža ielokā vecāsmātes nams.

Es atnesu.... es gribēju....
Bet.... asaras sāka plūst pāri zemei.

Es atnesu baltas zvaignes saujā.
Un gribēju salasīt mellenes.

Es gribēju saslaucīt putekļus,
kas krājās uz grīdas.
gribēju ēst sakaltušo maizi,
kas mazos riecientiņos ilgi stāvēja.
tāpat izkāmējušo suni noglaudīt,
kas desu nekad nebija ēdis.

Vecai akai sarūsējušo spaini noņemt
un istabā iedegt jaunu spuldzīti.
ar kliņģeri cienāt vecomāti
un ielikt viņai matos ‘zelta’ sprādzi.

Par vienreizību!

Bet nepaspēju...
Mīļās vecāsmātes rokas nesniedzas
vairs pretī, lai saņemtu....

un manā istabā spulgoja sāpe,
un kaktā tupēja badīgā vaina.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form