Es atnācu....

Meža ielokā vecāsmātes nams.


Es atnesu.... es gribēju....

Bet.... asaras sāka plūst pāri zemei.


Es atnesu baltas zvaignes saujā.

Un gribēju salasīt mellenes.


Es gribēju saslaucīt putekļus,

kas krājās uz grīdas.

gribēju ēst sakaltušo maizi,

kas mazos riecientiņos ilgi stāvēja.

tāpat izkāmējušo suni noglaudīt,

kas desu nekad nebija ēdis.


Vecai akai sarūsējušo spaini noņemt

un istabā iedegt jaunu spuldzīti.

ar kliņģeri cienāt vecomāti

un ielikt viņai matos ‘zelta’ sprādzi.


Par vienreizību!


Bet nepaspēju...

Mīļās vecāsmātes rokas nesniedzas

vairs pretī, lai saņemtu....


un manā istabā spulgoja sāpe,

un kaktā tupēja badīgā vaina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit