Pāris skumju acu veras tālumā;

Mākoņi slīd lēni,

Saule nomākta un vēsa

Un migla pelēkā ber nostaļģijas sēklas.

Kas kliedēs skumjas,

Grūtsirdību kaus,

Kas melnam par baltu izskatīties ļaus,

Vien neziņa un stīva nevarība plīv’

Un neizteikta vēlme paša apziņā joprojām vīd.

2003.gads, 11.jūlijs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit