close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Sēlijas apvāršņa birztalotās tapetes,
Strauti kā iemītnieces dzīslu raksts.
Te fauns skumīgi spēlē uz stabules,
Un lēni dejas soļus iegriež nakts.

Mazās kurpītes ledu dimdina, buras.
Naktī ainavā grūti ieraudzīt buras,
Priekšgalu stalto, ko sieviete rotā
Kā pazīme kāpēc vispār jūrā dodas.

Kastaņetes, dūdas... viss mirklī sajūk,
Uzpeld tumsā, nozūd vijoļnieku bars.
Kāds stīgu tur it kā jāspiež būtu sajūgs,
Mazā sniegā kāpj un gāžas novakars.

Mazās kurpītes ledu dimdina, buras -
Ledus tik pagaidām ir, vēl jānoturas,
Vēl nevajg sareibt, vēl gaiss nav tik ciets,
Vēl viena vēl dziesma jānodzied.

Ledainas dzīslas pa klonu projām aizslīd,
Vijoli klusinot zūd asaras zem patrepes,
Un maigā miegā krīt augums kaislīgs,
Ko sargā Sēlijas apvāršņa tapetes.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form