No knišļu kodumiem Kuldīgas novadā gājušas bojā 15 govis
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pagājušajā naktī vairākās Kuldīgas novada zemnieku saimniecībās no knišļu kodumiem gājušas bojā kopumā 15 govis, informēja liellopu audzētāju kooperatīva "ABC projekts" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vāgners.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Situācija Kuldīgas novadā ir ļoti sarežģīta - patlaban sākas intensīva ganību sezona, un vairākus mūsu kooperatīva biedrus piemeklējusi nelaime - vienas nakts laikā gājušas bojā 15 govis. Tās burtiski dzīvas noēduši milzīgie knišļu bari, kas savairojušies applūdušajās ganībās vēlā pavasara un siltā laika iespaidā. Veterinārārstu izsaucām nekavējoties, tomēr lopi vairs nebija glābjami. Pērn tādu knišļu uzlidojumu nepieredzējām, bet līdzīga nelaime ar daudzām bojā gājušām govīm notika pirms diviem gadiem Latgales pusē," sacīja Vāgners.

Viņaprāt, lopkopjiem radītie zaudējumi par bojā gājušajiem lopiem var tikt mērāmi vairākos tūkstošos latu.

"Zaudējumi ir gan finansiāli, gan, protams, morāli. Varu ieteikt zemniekiem patlaban uzmanīgi vērot situāciju un atkarībā no tās vai nu dzīt lopus no ganībām mājās, vai lietot pretknišļu līdzekļus," sacīja kooperatīva vadītājs.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina dzīvnieku īpašniekus pievērst īpašu uzmanību dzīvniekiem, jo tos apdraud dažādi asinssūcēji kukaiņi, kas sagādā dzīvniekiem sāpes, stresu un nereti arī nopietnus draudus to veselībai un dzīvībai.

Laižot dzīvniekus ganībās, vajadzētu ievērot asinssūcēju kukaiņu "aktīvo" periodu un pēc iespējas mazāk dzīvniekus laist ganībās tieši šajā laikā. Piemēram, knišļu "aktīvajā" periodā - maijā un jūnijā dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Tāpat dzīvnieku īpašniekiem jābūt uzmanīgiem apmākušās un lietainās dienās, sevišķi ja ganības ir mitrās, ēnainās vietās. Ja novērojat knišļu masveida savairošanos, nelaidiet dzīvniekus ārā vispār, aicina PVD.

Lai pasargātu mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu kodumiem, PVD aicina dzīvniekus, pirms izlaišanas ganībās, apstrādāt ar repelentiem jeb līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču, pirms repelentu iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo to sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta. Tā kā asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma – tesmenī, tad ieteicams iegādāties ziedes, kas ārstē tesmeņa iekaisumus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form