Ministrs informēja, ka valdība apstiprinājusi plānu, kas paredz administratīvi teritoriālo reformu trijos posmos pabeigt līdz pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā. Viņš uzsvēra, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz pašvaldību apvienošanās novados nenotiks piespiedu kārtā. Tajā pašā laikā jau tuvāko mēnešu laikā jāizšķiras par iespējamo novadu veidošanas modeli. «Līdz nākamā gada 1. jūlijam jābūt skaidram, kāda izskatīsies Latvijas novadu karte,» uzsvēra M.Kučinskis. Vairāki mūsu rajona pašvaldību vadītāji uzskata, ka novadus neesot vajadzības veidot, jo blakus izvietotās pašvaldības nav savienotas ar satiksmes ceļiem, kā arī apvienošanās nesekmētu infrastruktūras attīstītību.
Jelgavas rajonā ir viena pilsētas pašvaldība, viena novada pašvaldība un 13 pagastu pašvaldību. Līdz šim tika piedāvāts radīt Jelgavas novadu un Elejas novadu vai arī Jelgavas novadu sadalīt Bērzes, Ozolnieku un Dienvidjelgavas novados. 2003. gadā tika izveidots Ozolnieku novads.
Saeimā pieņemtajos Administratīvi teritoriālā likuma grozījumos noteikts, ka līdz 2009. gada 31. janvārim izveidotajām novadu pašvaldībām par katru novadā ietilpstošo pilsētas un pagasta teritoriālo vienību tiks piešķirta vienreizēja mērķdotācija no valsts budžeta 100 tūkstošu latu apmērā pašvaldības infrastruktūras attīstībai. Grozījumos arī paredzēts pašvaldībām piešķirt finansējumu apvienošanās projekta izstrādei un vienreizēju dotāciju trīs procentu apmērā no novadā apvienojamo pašvaldību kopbudžeta, ko pašvaldība varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Novada pašvaldības gada budžeta ieņēmumi pirmos piecus gadus nedrīkst būt mazāki par to novadu izveidojušo vietējo pašvaldību budžeta summu, kāda bija novada izveidošanas gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
