Latvijas puse neieguldīs rūpnīcas pamatkapitālā mežu, kā arī visi nodokļu atlaižu un citu garantiju pasākumi investoriem tiek piedāvāti tikai tad, ja rūpnīca nodarbosies vienīgi ar celulozes ražošanu.
Vai ir aprēķināts ieguvums no papīrmalkas transportēšanas izdevumu samazināšanās un kam tiks (kādās daļās tiks sadalīts šis ieguvums)?
Papīrmalkas iekšzemes pārvadājumi būtiski nemainīsies, ko notiks tās piegāde uz Ozolsalu nevis uz ostām. Pārvadājot celulozi – 600 000 tonnas gadā ieguvums būs ap 2,4 milj. eiro un iekraušana kuģī nesīs 3 milj. eiro ieņēmumus. Patlaban no Latvijas tiek eksportēts divas reizes vairāk papīrmalkas nekā nepieciešams Baltic Pulp, turklāt papīrmalka Latvijā ražošanā netiek izmantota.
Pēc jūsu vārdiem (atbilde plkst. 10:11) var saprast, ka Latvijas mežu izciršna patreizējā līmenī tiks turpināta. Bet klīst taču runas, ka mezhi pashlaik tiek izcirsti _paaraak_ intensiivi (naudu ta' gribas!). Un ko dariisim, kad mums vairs nebuus mezhu?
Latvijā mežu platības salīdzinājumā ar pirmo neatkarības laiku ir būtiski pieaugušas (apm.par 1 milj. ha), tādēļ arī iespējams vairāk izstrādāt koksni.
Jūs minējāt, ka līdz augustam tiks sagatavots kārtējais sociāli-ekonomiskais pamatojums. Vai ir paredzētas krasas atšķirības no jau esošā?
Galvenā atšķirība ir tā, ka tiks izmantoti jaunākiem ekonomiskie rādītāji, nodokļu likmes, ražotnes integrācijai mežrūpnieciskajā kompleksā kā arī uzmanība tiks pievērsta reģionālās attīstības jautājumiem.
Gadījumā, ja rūpnīca tiks uzcelta, kā tas ietekmēs Latvijas ceļu tā jau ne tik spožo stāvokli. Vai ir veikti kādi aprēķini par šajā sakarā?
Kopumā nav gaidāma būtiska ietekme uz autoceļu sistēmu. Patlaban satiksmes intensitāte uz autoceļa A6 posmā starp Rīgu un Jēkabpili ir aptuveni 3500 automašīnu dienā, no kurām 33% ir kravas automašīnas. Būvējot rūpnīcu paredzētas ievērojamas investīcijas šai autoceļu posmā, lai atslogotu to no smago automašīnu plūsmas. Pašlaik kopā ar Satiksmes ministriju tiek izstrādāta koncepcija par ceļu infrastruktūras iespējamiem uzlabojumiem.
Kāpēc tagad, kad valsts mēģina atbrīvoties no saviem uzņēmumiem, tai par visām varēm ir jāpiedalās šajā projektā? Cik ilgi, tad valsts vispār domā būt akcionāre šajā projektā, vai jau ir apspriesti topošie pircēji, kas vēlāk nopirks pa lēto valstij piederošās akcijas šajā rūpnīcā?
Valsts loma tiešām ir tikai nodrošināt projekta realizāciju nevis piedalīties uzņēmējdarbībā. Tomēr, ņemot vērā projekta apjomu un to, ka valsts Latvijā ir lielākais meža īpašnieks projekta partneri izteica vēlmi, lai valsts piedalītos projektā kā līdzīpašnieks. Projekta tālākajā realizācijā tiek paredzēta Latvijas privāto meža īpašnieku līdzdalība un valstij nav vēlmes obligāti paturēt savu līdzdalību pašreizējā līmenī. Patlaban jau uzsāktas sarunas ar Latvijas privātajiem mežu īpašniekiem.
Kas, Jūsuprāt ir galvenais iemesls, kāpēc ārvalstu investori nevēlas piekrist tam, ka nepieciešama koksne viniem tiek piegadata?
Galvenais iemesls ir papīrmalkas loģistikas kontroles jautājums un iespēja no savā kontrolē esošām meža platībām amortizēt iespējamās piegāžu svārstības, kā arī cena. Turklāt investori vēlas daļēji garantētas piegādes.
Vai nenotiks kā parasti, kad ārzemju "speciālisti" saņems astronomiskas algas un par to darba laikā sitīs mušas? Vai Latvijas valsts kā akcionārs varēs to ietekmēt?
Ir izstrādāts precīzs plāns, saskaņā ar kuru uzņēmumā strādās 16 ārzemnieki, turklāt arī tie strādās 1-2 gadus, pēc tam tos aizvietos vietējie speciālisti. Līdz 2005.gadam paredzēts sagatavot pietiekoši daudz vietējo speciālistu. Vismaz sākotnējā rūpnīcas darbības posmā pastāvēs atšķirības starp vietējo un ārvalstu darbinieku/vadītāju apmaksas līmeni. Taču vēlāk, pieaugot Latvijas speciālistu profesionalitātei, tās līdzvarosies. Turklāt Latvijas valsts kā akcionārs spēs ietekmēt gan darbinieku algas, gan viņu darāmos darbus.
Šie jautājumi palika neatbildēti no iepriekš iesūtītajiem:
(no Lutis) Latvijas valsts ar celulozes r-cas celtniecības projektu nodarbojas jau kopš 1995.gada. Šobrīd esam nonākuši tikai līdz vispārīgo investoru prasību apspriešanai. Normāla biznesa prakse - ja projektu nevar palaist ilgāk par gadu, tad ir liela varbūtība to nepalaist vispār. Kāpēc šim projektam tik ilgi nav konkrētu rezultātu?
Patlaban risinās sarunas ar investoriem par investīciju nosacījumiem. Rūpnīcas būvniecība tiks uzsākta tiklīdz tiks noslēgts projekta galīgais investīciju līgums ar investoriem, kuru plānots noslēgt līdz 2002. gada beigām. Savukārt ražotne sāks darboties 2005.gadā.
Vai ir ekonomiskie aprēķini, cik Latvijas valstij izmaksā katra no investoru prasībām?
Šādi aprēķini ir veikti par tām prasībām, kurām Latvijas valsts ir piekritusi.
Vai, izvēloties savulaik konkrētos investorus un viņu piedāvātos biznesa plānus, tika vērtētas piedāvātās rūpnīcas tehnoloģijas, lai mums šeit "neiesmērētu" kādu novecojušu tehnoloģiju, kas piedevām ir kaitīga videi?
Latvijas valdība 1998. gadā izsūtīja attiecīgus uzaicinājumus piedalīties celulozes rūpnīcas projektā aptuveni 30 potenciālajiem investoriem. Lēmumu turpināt sarunas ar Sodra un Metsaliitto pieņēma MK. Abas minētās kompānijas tika izvēlētas ievērojot gan kompāniju finansiālos rādītājus, gan iepazīstoties ar informāciju par to akcionāriem un ņemot vērā arī citus kritērijus. Turklāt tās bija veikušas detalizētu Latvijas investīciju alternatīvu izpēti un paudušas gatavību turpināt sarunas un startēt projekta izstrādē kopā, kas palielināja projekta īstenošanas ticamību. Jaunā projektā Latvijā ir iespējams pielietot tikai jaunākās tehnoloģijas, jo vecas tehnoloģijas nenodrošina pašretzējo vides prasību izpildi un līdz ae to labu rūpnīcas ekonomiku.
Uz brīdi aizmirsīsim Latviju un paskatīsimies apkārt, kas notiek pasaulē. Precīzāk - tā saucamajā "trešajā pasaulē", pie kuras mēs sevi nu galīgi negribētu pieskaitīt. Šajās valstīs ir pietiekami daudz lielu rūpnīcu, kas pieder lieliem ārvalstu ("1. pasaules") investoriem. Kādas ir to raksturīgākās kopīgās iezīmes:
1) balstās uz lētiem vietējiem dabas resursiem un/vai darbaspēku.
2) ražo pusfabrikātu, pasvītroju, pusfabrikātu nevis gala, patērētāju produktu. Tādējādi tās ir atkarīgas no ļoti ierobežota iepircēju loka, kas spēj viegli diktēt cenas.
3)Ekoloģiski netīrie tehnoloģiskie procesi tiek veikti uz vietas, tādējādi minimizējot piesārņojumu "1.pasaules" valstīs.
Tādu rūpniecības ciklu izplatīts piemērs ir metālu rūdu ieguve un tās bagātināšanas rūpnīcas. Ar šādām rūpnīcām ir pilna Āfrika, bet vai tāpēc tur valda uzplaukums?
Celuloze ir produkts ar augstu pievienotu vērtību. Mums jāizvēlas vai eksportēt papīrmalku uz Ziemeļvalstu celulozes rūpnīcām vai ražot celulozi tepat uz vietas. Savukārt celulozes rūpnīcas iespējamo ekoloģisko ietekmi var mazināt pielietojot modernākās pieejamās tehnoloģijas. Ja mēs runājam par “3.” vai “1” pasauli, tad būtu jāsāk domāt, kurai pasaulei pieder Skandināvija, ASV un Kanāda, kas ir lielākās celulozes ražotājas pasaulē. Slaktera k-gs, vai jūs lūdzu nevarētu paskaidrot, vai jūs nesaskatāt analoģiju starp aprakstīto situāciju un plānoto celulozes rūpnīcu? Rūdas ieguve(dabas resursi, lēts darbaspēks)=>Koksnes iegūšana; Rūdas bagātināšana (ekoloģiski netīrs process) =>Celulozes iegūšana. Celulozes ražošana ir *visnetīrākais* un vidi apgrūtinošākais posms visā papīra ražošanas procesā. Kāpēc tieši Latvija taisās uzņemties šo godu? Un saražotais produkts būs tikai pusfabrikāts, ar kuru būsim pilnībā atkarīgi no skaitliski nedaudzo iepircēju iegribām un to savstarpējās vienošanās par tirgus sadali. Kāpēc netiek vienlaicīgi plānots būvēt atbilstošas jaudas papīra fabriku, kas ražotu jau *gala produktu*, kam patērētāju loks ir daudz plašāks, bet peļņas procents ievērojami labāks? Pie tam, plānots jau tagad un tūlīt, precīzi ietverot to līguma nosacījumos, nevis amorfi atrunājoties par celtniecību kaut kādā tālākā, neskaidrā nākotnē?
Līdz ar celulozes ražotnes būvniecību nav izslēgta iespēja, ka Latvijā varētu tikt uzbūvēta moderna papīra rūpnīca. Tomēr priekšnoteikums, vai papīra ražotne tiks vai netiks būvēta būs celulozes ražotnes esamība. Bez elulozrs rūpnīcas Latvijā nev arguentu šeit būvēt modernu papīra ražotni – ne izejvielas, ne patērētāja.
Jautājums Slaktera k-gam - kāpēc Zviedru un Somu valdības taisa ciet savas ECF-metodes celuzoles vārīšanas fabrikas, un pilnībā pāriet uz hlora savienojumu brīvu TCF-metodi (kurā celulozi balina ar ūdeņraža peroksīdu un ozonu)?
ECF ir balināšanas nevis vārīšanas metode. Valdības šīs rūpnīcas ciet never. Ciet rekonstrukcijai tiek vērtas rūpnīcas, kur tika izmantota sulfīta celulozes vārīšanas metode līdzīgi kā Slokas kombinātā. Patlaban tiek izmantas sulfāta tehnoloģijas, ko plānots pielietot arī Ozolsalā. Lēmums par balināšanas metodēm, kuras plānots izmantot, tiks pieņemts pēc ietekmes uz vidi novērtējuma saņemšanas.
Vai Slaktera k-gs kaut ko ir dzirdējis ir dioksīnu (hlora kompozītsavienojuma, kas rodas augstās temperatūrās un ir ķīmiski ārkārtīgi noturīgs) klātbūtni ECF-procesa izmešos? Vai Slaktera k-gs zina to, ka dioksīns ir viens no pasaulē pašām kancerogēnākajām vielām, kas efektīvi rada ļaundabīgos audzējus dzīvajos organismos pat mazās koncentrācijās, ja to uzņem ar barību vai ūdeni. Ko tas nozīmē - atgādinu Slaktera k-gam neseno Beļģijas dioksīna skandālu lopbarībā, kad tika izkauti tūkstošiem mājlopi, jo bija apēduši kombikormu kas saturēja mazdrusciņ dioksīna.
ECF tiek izmantots hlora dioksīds nevis dioksīns. Šī viela celuloze ražošanas procesā gaitā netiek izdalīta.
Cik bija atļāvušies pateik BalticPalp vadoņi savās retajās intervijās, celulozes kombinātā Jēkabpilī plānots izmantot tieši ECF metodi, kuru aizliegušas izmantot Zviedrijas un Somijas valdības paši savās mājās. ECFInvestīcijas būs, no biznesa viedokļa būs arī dividendes (varbūt pat valstij kaut kas atleks, kaut gan Lattelekom piemērs par to neliecina), bet būs arī celulozes vārīšas ECF-process un - dioksīns Daugavas ūdenī.
ECF metodi neviena valdība nav aizliegušas. Tā ir viena no izplatītākajām modernajā celulozes rūpniecībā.
Zinot šos faktus, jādomā, ka skandināvi šo vietu pie Jēkabpils, kur atvest savas demontējamās ECF-procesa iekārtas, laikam iecerējuši kā "vispiemērotāko" arī tāpēc, ka dioksīna izmešus daļēji atfiltrēs Daugavas 3 HESi, atšķirībā no savām rūpnīcām, kas visu pa tiešo laida jūrā.
Celulozes rūpnīcā tiks uzstādītas tikai un vienīgi jaunas iekārtas. Lietotu iekārtu uzstādīšana ir ekonomiski neizdevīga un nenodrošina pašreizējo vides prasību ievērošanu. Latvijas valdība to nepieļaus.
Cik patreiz ir patērēta mūsu kopējā (valsts)nauda šī projekta realizācijai (priekšizpētei,projekta grupas uzturēšani, ziņojumiem utt.)
Apmēram 350 tukst. LVL.
Vai Jūs plānojat uzklausīt un respektēt tautas viedokli, vai arī, būvēt vai nebūvēt, tiks izlemts aiz slēgtām durvīm?
Celulozes rūpnīca nav vajadzīga valdībai, bet gan visai Latvijas mežrūpniecības nozarei. Patlaban MK darba grupai, kam uzticētas sarunas ar ārvalstu investoriem, veic konsultācijas ar meža nozares ekspertiem, privāto mežu īpašniekiem, kā arī mežu nozares uzņēmējiem par šī projekta lietderību. Lēmums par celtniecību tiks pieņemts tikai tad, kad tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī, ja ekonomiskie aprēķini rādīs, ka Latvija būs patiešām ieguvēja no šī projekta. Visi ietekmes uz vides novērtējuma materiāli ir publiski dokumenti ar kuriem var iepazīties ikviens.
Kāpēc nevar izmantot, vai būvēt tajā pašā Slokā, kur jau esot lieliskas attīrīšanas iekārtas un visi attīrītie ūdeņi netiek ievadīti Daugavā -rīdzinieku ūdens ņemšanas upē ?
Sloka ir neizdevīga vieta, raugoties no loģistikas viedokļa. Ozolsala bija visizdevīgākā vieta gan no ekoloģiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Turklāt Latgale ir ekonomiski atpalikušākais Latvijas reģions, kuram celulozes ražošana dotu iespēju straujākai attīstībai.
Kas šobrīd notiek ar esošajām papīrfabrikām - Jaunciema, Juglas, Līgatnes un protams Slokas? Kam viņas ir nopārdotas un ko pašlaik ražo ?
Strādā ar daļēju jaudu strādā vienīgi Līgatnes papīrfabrika. Pārējās nodarbojas ar papīra vai kartona pārstrādi un tirdzniecību.
Vai jaunceļamās celulozes rūpnīcas valsts daļa pēc kāda laika netiks privatizēta? (kopā ar visiem izdevīgajiem noteikumiem) Vai tas nav iemesls kāpēc projektā iesaistā Latvijas puse tik pasīvi cīnās par valsts interesēm?
Pastāv iespēja projektā piedalīties un pašlaik ir uzsāktas sarunas ar Latvijas privāto mežu īpašnieku asociāciju. Neuzskatu, ka Latvijas puse pasīvi cīnās par savām interesēm. Patlaban MK jau noraidījis virkni būtisku investoru prasību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
