close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pienabaltā rīta ausmā;-
Jau Mēness cīņu zaudējis,
Stindz salta, smalka balss.
Tā savu šķēpu triec
Caur vampīrisko būtņu bariem,
Kas saulesgaismas panākti
Guļ meža malā lēni gaistot.

Uz upurakmens ceļinieks
Pret zodu pīķi spiedis,
Tam masa drēbes pelēkas,-
Viņš Rūnu vārdu balsī kliedzis.

Ir Saulesdejas pilnā diena
Un pilnais debess malums tai
Krīt rasas lāses, asaras un sviedri
Un smaga nopūta, kas skan.

Nav vecā gara prātam miera
Kaut sirmums sen to klusēt sauc-
:“Nav Tēvijā vairs atbilstoša vīra
Kam dūre kā akmens
Kam doma kā asmens
Kam tvēriens kā sals.”

:” Un lāsts”, pār krustāsisto tēlu,
Kam padevībā acis mirdz,
:” un lāsts” ir atbalss tumšā biežņā,
Kad ceļinieka stiegrie pirksti
Lauž grebto spieķi gabalos ...
(:”Kas mūsu zintīm sargu (zie)dos?!!!”)

Tad stalti slejas augšup stāvs
Kam plecos baļķi guļ kā skali.
Viņš aiziet klusēdams,
Ik soli droši liekot, ar lāča ādas pastalām.

Skrien puisēns gariem, linu baltiem matiem
Un sirmas acis tajos skumji noraugās.
Lūpas sausas rūgtu vārdu veļ:
Ne dzestrās Brīves smuidros vējus
Būs tavu bērnu rokām tvert
Ne varu, lepnumu, ne mīlu
Nē. Tik lēta verga dzīvi velt.

********************* Būs kādu rītu zibens spēris
Un lejā nācis smailā torņa zvans
Un dumpinieks, kas rausies augšā
Ar bārdu dikti apaudzis
Būs dzirdējis un smīnējis
Kā aizstindz salta, smalka balss.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form