Ledus spridzināšanas dēļ Lielupe kļuvusi dziļāka un vietām izveidojušies netipiski stāvkrasti. Tie ir nedroši un cilvēkiem bīstami, brīdina Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Ar laiku armijas radītie postījumi mazināsies, jo būtisks kaitējums dabai nodarīts nav, sestdien ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze".
"Labajā krastā ir izskalojumi, pēc spridzināšanas straume bija liela un upe nedaudz mainīja gultni. Domāju, netika ņemts vērā, ka spridzinot varētu mainīties upes gultne," uzskata Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vadītājs Andris Širovs.
Puskilometra garumā Lielupes krastā ir izrauti trīs vai četri robi. Ar saknēm izgāzti arī pārdesmit koki, kas sakrituši krustu šķērsu, kā arī izveidojušās pārkares. Tās ir bīstamas un var iebrukt, tāpēc dabas speciālisti brīdinājuši Rīgas pašvaldības policiju.
Širovs vērtē, ka dabai visticamāk kaitējums nav nodarīts. Toties ainaviski Lielupe ir ieguvusi stāvkrastus, kas tai nav tipiski. Arī jūrā izveidojušies sēkļi, kas tur iepriekš nav bijuši. "Pēc vējiem viss dabiski sakārtosies," mierina dabas aizsardzības speciālists.
Vakarbuļļos ūdeņiem tuvākās mājas tomēr atrodas pietiekami tālu, lai nevajadzētu bažīties, ka tās ieskalos Lielupē. Taču, kā solīja Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas vadītāja Tatjana Židele, postījumu apmērs būs zināms pēc Lieldienām, tāpat kā to novēršanai nepieciešamās izmaksas, ja vien dabas aizsardzības institūcijas uzskatīs, ka aizsargājamā teritorijā kaut kas būtu jādara.
Jau ziņots, ka plūdu draudu mazināšanai Lielupes grīvā marta nogalē spridzināts ledus. Spridzināt ledu pie upes ietekas jūrā lūgusi Jūrmalas pašvaldība, lai novērstu plūdu draudus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
