Priediens uzsvēris, ka nevar apgalvot, ka piesārņojums ir fekālijas, taču pieļāvis, ka, visticamāk, tā tomēr varētu būt. Viņš skaidroja, ka kuģiem jūrā atļauts izlaist tualetes saturu, ja tiek ievērota virkne nosacījumu: tie atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm (1 jūdze = 1,8 kilometri) no krasta, iet ar ātrumu ne mazāku par 4 mezgliem. Ja kāds kuģis pārkāpis šos noteikumus un tualetes saturu izlaidis tuvāk krastam, tas ir likumpārkāpums. Pagaidām noskaidrots, ka no Liepājas ostas vētras dienās neviens kuģis nav izgājis, kā arī nav tajā ienācis, jo kuģu satiksme bija slēgta.
Ja apstiprināsies, ka piesārņojums ir izkārnījumi, meklēs vainīgo. Nebūšot grūti noskaidrot, kurš kuģis atradies attiecīgajā jūras rajonā. Grūti būšot pierādīt vainu gadījumā, ja kuģa kapteinis to noliegs. Atejas saturs nav balasta ūdeņi, kad, paņemot paraugus no iespējamā vaininieka un salīdzinot ar piesārņojumu, iespējams gūt pierādījumus.