Uz vakara banketu esmu ieradies nevainojami labā izskatā . Saņemu no dažām dāmām pa skopam komplimentam. Čūskas tādas, ievērojāt gan ,ka esmu vīrietis vēl oi,oi,oi.
Šefs, tērzējot ar ietekmīgiem viesiem, ik pa brīdim raida skatu uz manu pusi. Norādot uz mani, sauc: “Vai drīkstu palūkt Tevi? Šis ir mūsu firmas “uzlēcošā zvaigzne”- spējīgākais,talantīgākais darbinieks.”
Tālāk viss notika kā pasakā- daži pieklājības jautājumi, frāzes un priekšlikums.- “esam pārliecināti ,ka veiksmīgi tiksiet galā ar finansu direktora pienākumiem” Yess, nu tad beidzot ievērojuši, sapratuši, novērtējuši!
Nauda, sakari, iespējas ,visbeidzot vara! Uh! Tagad Dacei vairs nebūs ko graust – neveiksminieks, muļļa, paskaties kā Ievas vīrs. Lai nu tagad skrien pie Ievas vīra. Direktors mājās šito bardaku vairs nepacietīs. Un rīt nopirkšu sev vismaz 5 pārus kurpes-tās labākās un dārgākās.
“Jāni!Jāni! Celies taču , no krēsla nokritīsi. “
Šefs ar putām uz lūpām vēl līdz šim stāsta uzņēmuma attīstību nākošgad konkurences apstākļos.
Jā, man vēl mājās jāstiep tā egle…….
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
