Priedainē sākušies arheoloģiskie izrakumi

Līdz šim arheoloģiskie pētījumi Jūrmalā nav veikti, tāpēc nekas nav zināms par laiku pirms 13. gadsimta (Jūrmalas vēsture sākas ar 1245.gadu, kad pirmoreiz rakstiski tiek pieminēta Sloka).

Ir atradumi, kas liecina, ka Priedaines apkārtne jau apdzīvota vismaz pirms 5000 gadiem, kad tagadējā Priedaines kāpu josla veidoja plašās Babītes lagūnas ziemeļu krastu.

Jūrmalas pilsētas muzeja fondos kopš 1975.gada glabājas arheoloģiskie atradumi, kas iegūti mežā pie Priedaines. Toreiz Priedaines iedzīvotāja Regīna Ērgle ar dēliem atrada, un uz muzeju atnesa akmens cirvi, kas noteikts kā vēlās formas tā sauktais "laivas cirvis", ķemmes un bedrīšu tipa keramikas trauka lausku un krama atšķilu.

Kā akcentēja Latvijas Vēstures institūta arheologs Valdis Bērziņš, kramu pie mums nebija, tātad tie tika ievesti, vai cilvēki tās atnesa. Tika noskaidrots, ka šie priekšmeti saistāmi ar akmens laikmetu. Tie ir parādījušies zemes virskārtā pateicoties tam, ka savulaik vietējie iedzīvotāji tur rakuši kūdru piemājas saimniecībām. Senā apmetne atrodas mežā starp tagadējo Priedaines privātmāju rajonu un pilsētas atkritumu izgāztuvi , uz nogāzes, kur kāpu josla pāriet purvainā zemienē – senās jūras lagūnas krastā, uz zemes strēles, kas lagūnu atdalīja no atklātās jūras.

Apmetnes izvietojums kūdrainā vietā pats par sevi ir ļoti cerīgs apstāklis, jo tieši mitros apstākļos, kur vāji sadalās organika, vislabāk mēdz saglabāties arheoloģiskais materiāls. Veicot arheoloģiskos izrakumus varētu spriest par senās apmetnes robežām un kultūrslāņa saglabāšanās stāvokli.

Darbi šeit ilgs nedēļu, kuras laikā paredzēts izrakt un izpētīt vairākas pārbaudes tranšejas plašākā teritorijā, fiksējos arheoloģiskā materiāla horizontālo un vertikālo izplatību. Visi atradumi, ja tādi būs, tiks nodoti Jūrmalas pilsētas muzeja krājumā. Ja izrādītos, ka šeit tiešām ir sena apmetnes vieta, tas ļautu ne tikai pilnveidot un padziļināt Jūrmalas pilsētas vēsturi, bet šī vieta varētu kļūt arī par interesantu tūrisma objektu.