Ko tu skaties uz mani? .. Kas te bija? Nekas. Tikai kāds savu uguni .. brīvībā palaida... nenoganīja. Tagad skaties kurp gribi – krāsmatas, pelni ... tādi ... peļu pelēki.. graciozi...

Stilīgi – kā melnbaltās fotogrāfijās!


Jā, jā ..

.. Bet pelni ... tomēr uguns mājvieta vien. Klusi un laimīgi mirdz, kad saimniece mājās bet auksti, spītīgi klusē, kad nav ..


Un uguns?

Ko uguns ... Uguns ... viņa, ko dzeltenās acis slēpj... viņa, kas sāpēs liek

izliekties slaidajam kaklam un negaisā spārnos celties ... viņa .. atkal sagūstīta, savaldīta ...

piemānīja - solīja nemocīt, saudzēt.. solījās pavardā kurties un ziemā pumpurus vērt ..

Tik vien bija kā solījums - aizmiga nogurusi ...


tikai pelni vēl sudrabu mirdz

klusi solot brīnumu baltu .. un pavasari

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit