Kādreizējais Andra Šķēles preses sekretārs Jurģis Liepnieks kādā rakstā atminas sadarbības laiku ar Sarmītes Ēletres vadīto "Dienu" un tās komentētāju Aivaru Ozoliņu:
"Bija laiks, kad mēs ar Ozoliņa kungu cīnījāmies vienos ierakumos. Es runāju par visu 1996., 1997. un 1998. gadu. (..) Kad manas teju ikdienas vizītes Ēlertes kundzes kabinetā ievilkās, Ozoliņa kunga nākošās dienas komentārs, bez jebkādas kautrēšanās, tika labots un apstiprināts manā, tolaik Ministru prezidenta preses sekretāra klātbūtnē. Un tas viss savukārt notika visas redakcijas acu priekšā (..)
Ar to visu es gribēju teikt, ka rakstīt to, kas pasūtīts, uzdots, atbilst vadošajiem norādījumiem, ir tas, ko Ozoliņa kungs ir darījis manu acu priekšā, un ne tikai mēs abi to zinām. Es, dies'pas, nevienu par to nenosodu. Katram sava maizīte ir kaut kā jāpelna. Katrs mēs to kaut kā darām."[1]
***
Ar smaidu šos vārdus atceros, kad teju katru ceturtdienu Saeimas telpās redzu Ozoliņa kungu sparīgi apspriežamies ar vieniem un tiem pašiem vienas partijas politiķiem, bet mediju slejās lasu kārtējo, piedodiet, histērijas, demagoģijas un melu mistrojumu ar uzbrukumu kādai citai partijai vai politiķiem. Nav pat svarīgi minēt, kuras partijas un kuri politiķi. Šīs parādības ir tik acīmredzamas un neslēptas, ka tikai retajam būtu nepieciešami papildus paskaidrojumi.
Pēc pēdējā Ozoliņa kunga rakstu gabala "Dzintars Lembergam"[2], kāds atbalstītājs ieteica vērsties tiesā vai vismaz uzrakstīt atbildes rakstu. Droši vien to var darīt, lai gan, manuprāt, tas būtu tikpat "lietderīgi" kā regulāri rezonēt, piemēram, uz Vesķi sevodņa paranoiskas nokrāsas propagandu. Lai kas arī būtu noticis, Ozoliņa rakstos "Visu Latvijai!" vienmēr būs "lāpneši", "īstenie latvieši", Lemberga, čečenu mafijas un Krievijas vēstniecības partneri (kā nu kuru reizi ērtāk) un vienmēr jau pēc nedēļas gāzīs valdību.
Ja vienmēr esam uztvēruši nopietni Ozoliņa kunga komentārus, tad valdībai bija jākrīt jau pēc Gaida Bērziņa demisijas (vai vismaz jāseko Pavļuta vai Sprūdža demisijas pieprasījumam) vai pēc demogrāfijas prasību izteikšanas, kas pēc komentētāja domām bija tikai iegansts.[3] Laiks parādīja, ka nevis iegansts, bet iemesls: šobrīd ir pieņemti lēmumi par būtisku māmiņalgu palielinājumu, nozīmīgiem pasākumiem bērnudārzu rindu samazināšanā, neapliekamā minimuma celšana un citi... Spilgts piemērs, kā Ozoliņa kungs jau priekšlaicīgi attaisno vēlāku savu sazvērestības teoriju izgāšanos: "Lembergam garām pabraukušie vilcieni varētu būt un varētu arī nebūt ultimatīvās demogrāfijas uzliesmojuma iemesls."
Parasti jau izrādās, ka "varētu arī nebūt", tomēr rakstu darbos plaši propagandētas "varētu būt" versijas. Taču bieži nepatiesa informācija tiek tiražēta pat bez Ozoliņa kungam iecienītajiem "iespējams", "varētu būt", "daudzi uzskata" u.tml. atkāpšanās tiltiņiem.
Rakstā "Dzintars Lembergam", atsaucoties uz NRA interviju, Ozoliņš paziņo: "Dzintars par savas apvienības galveno konkurentu pašvaldību vēlēšanās uzrāda nevis Saskaņas centru, bet gan Vienotību."
Intervijā nekā tāda vienkārši nav.[4] Ir tikai kritika atsevišķām Vienotības un Reformu partijas nostādnēm.
Ozoliņš: "Taču Dzintars tagad faktiski pasaka - pat ja RP tomēr neizšķīstu, VL - TB/LNNK ies ārā no valdības un kopā ar ZZS (un arī ar SC, protams) turpinās gāzt atlikušo mazākuma valdību no opozīcijas."
Nekas tāds intervijā neizskan. Jautājums bija par prognozēm, kas notiek, ja NA izmet no valdības, un to Ozoliņa kungs labi saprot.
Cita starpā, Ozoliņa raksta galvenā esence ir apgalvojumā, ka Dzintars un Nacionālā apvienība darbojas Lemberga interesēs, kas secināts no kādas it kā noklausītas Lemberga un Krievijas vēstnieka Vešņakova sarunas, kurā Lembergs, raksturojot attiecības ar katru partiju, it kā teicis, ka ar Nacionālo apvienību varot "vest konstruktīvas sarunas". Nez kāpēc līdzīgi secinājumi nav izdarīti par "Vienotību", par kuras politiķiem Lembergs šajās sarunās esot izteicies krietni konkrētāk: "Iespējams vienoties"?
Atbilstoši Ozoliņa rakstā paustajam, "Lembergs no savas puses paudis atbalstu koncernam Gazprom un Krievijas centieniem nepieļaut "Briseles uzspiesto" gāzes tirgus liberalizāciju." Kāpēc objektīvam faktu izklāstam Ozoliņa kungs "piemirst" pateikt, ka NA aktīvi iestājas pret GAZPROM monopolstāvokli Latvijā, bet aktīvākie tā lobētāji Saeimā ir Saskaņas centra deputāts Ivars Zariņš un Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis?
Tāpat kā Ozoliņa kungs pauž tikai viedokļus un varbūtības, tā paudīšu arī es: Manuprāt, kādam kosmopolītiskām un radikāli liberālām aprindām pietuvinātam publicistam mērķis nav objektīva žurnālistika sabiedrības interesēs, bet tāpat kā tālajos deviņdesmitajos gados konkrētu politisku grupu apkalpošana, žonglējot ar ziņām tā, lai to iespaids izkārtotos pasūtītāju interesēs. Citējot kādu klasiķi, tā tas varētu būt un varētu arī nebūt...
***
Ar dziļu cieņu vēroju ikviena profesionāla žurnālista darbu, arī tajos gadījumos, kad to komentāri vai paustās ziņas ir netīkamas Nacionālai apvienībai. Es teiktu pat vairāk - arī medijiem var būt politiskās simpātijas un ideoloģiskais ietvars. Taču atsevišķu aroda brāļu politiskās apkalpes nolūkos izmantota demagoģija, meli un nekulturāla zākāšanās, manuprāt, kaitē gan vēlamai žurnālistikas, gan politiskās vides attīstībai.
Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs
[1] http://puaro.lv/lv/politikas-raksti/liepnieksaivars-ozolins-vienotibas-propagandists2011gada-komentaru-analize
[2] http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aivars-ozolins-ir-dzintars-lembergam.d?id=43261331
[3] http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aivars-ozolins-ir-kapec-nacionala-apvieniba-velas-gazt-valdibu.d?id=42739246
[4] http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156320658
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
