Acīm redzama, ar rokām taustāma,

ausīs džinkst mīlestība. Pret tuvāko,

pret ienaidnieku pavērsts skatiens

ieurbjas tukšumā.


Gribas iebelzt dieviem pa seju

vai arī savu pagriezt pa sitienam.

Bet dievu nav, viņi pat nesmaida,

kā laukakmeņu zemapziņa tie klusē.


Nav tā, ka kāds būtu parādā,

pats no desmita paņemu simtu,

bet dieviem ir citas, augstākas likmes -

sauli izcelt no jūras un turēt pavardu siltu.


Priekšā atkal jau tukšums...
Zeme un asinis zem nagiem
sāp. Vairāk par atvērtu brūci
smeldz dievu klusēšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit