liesmu apņemta sirds

Rīgas trotuārus silda

pukst Pēterbaznīcas zvanos

lapkrišu aizdegta tā vieš manī bailes

jo ari mana sirds dzīva

jo rezonējot tās apstāsies abas

neona plūdums tad sastings dzīslas

mana vieta būs laternas staba galā

un es bušu jāņtārpiņš

kas izgaismo asfalta plāksterus pilsētas sejā

kas sapņo uzsēsties Zaķsalas deguna smailē

mākoņus stumdīt

rīta saulei atbrīvot ceļu

uz Arkādiju


kastaņa ziedos

dzimst mana drosme

paklausīt sirdij

ne tai kas bruģī iekalta

savai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit